Ārstniecības personas tiesības paust savu reliģisko pārliecību darba tiesiskajās attiecībās

    Activity: Talk or presentation typesOral presentation

    Description

    Ārstniecības personu tiesības ir plaši definētas gan nacionālos, gan arī starptautiskos tiesību aktos. Ārstniecības personu tiesību tvērums attīstās līdztekus atsevišķām tiesību zinātnes apakšnozarēm. Viens no aktuāliem jautājumiem ārstsniecības personu tiesību realizēšanas kontekstā ir ārstniecības personu tiesības paust savu reliģisko pārliecību darba tiesiskajās attiecībās. Ārstniecības personu tiesības uz reliģijas brīvību ir vērtējamas kā daļa no cilvēktiesībām. Dalībvalstīm, kuras pievienojušās cilvēktiesību instrumentiem, ar kuriem tiek aizsargātas tiesības uz reliģijas brīvību, nav tiesību iejaukties un veikt piespiedu pasākumus, lai šos uzskatus mainītu. Dalībvalsts nedrīkst noteikt indivīdam, kam viņam būtu jātic, nedrīkst piespiest uzņemties saistības un nedrīkst veikt nekāda veida piespiedu pasākumus, kā arī piemērot sodu, vērst vardarbību vai piedāvāt indivīdam noteikta veida labumus, lai viņš mainītu savu pārliecību, kā arī nedrīkst veikt izmeklēšanu, lai atklātu viņa iekšējo ticību, un piemērot sankcijas, lai mazinātu vai mainītu viņa reliģisko pārliecību.
    Vērtējot līdzsvaru starp ārstniecības personas pamattiesību ierobežojumu un
    labumu, ko gūst sabiedrība (konkrētajā gadījumā pacients) noteiktā ierobežojuma gadījumā, ir jāizskata arī diskriminācijas aizlieguma principu ievērošana. Minētais attiecināms arī uz ārstniecības personas tiesībām paust savu reliģisko pārliecību darba tiesiskajās attiecībās. Jāatzīmē, ka tiesības uz reliģijas brīvību cilvēktiesību līmenī uz ārstniecības personu ir attiecināmas kā uz demokrātiskā sabiedrībā dzīvojošu indivīdu un kā uz personu, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību jeb individuālu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīnisko rehabilitāciju un pacientu aprūpi, un kam profesionālās darbības ietvaros piemīt tiesības un pienākumi. Ārstniecības persona, ja vien tā nav nodibinājusi ārstniecības iestādi un individuāli neveic, piemēram, fiziskās personas saimniecisko darbību, ir darbinieki jeb personas, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darba tiesībās, tostarp nodarbinātības jautājumos, diskriminācijas aizliegumu regulē Darba likums, kurā noteikts, ka ikvienam darbiniekam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, kā arī taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Tas nozīmē, ka darba devējam šīs tiesības darbiniekiem ir jānodrošina bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, turklāt neatkarīgi no darbinieka reliģiskās pārliecības; tas attiecināms arī uz ārstniecības personām. Attiecībā uz reliģisko pārliecību darba tiesisko attiecībunodibināšanā likumdevējs iekļāvis īpašu regulējumu.
    Reliģiskās pārliecības paušana darba tiesiskajās attiecībās nereti var būt tiesiska strīda iemesls, ko pamato ne tikai nacionālā tiesu prakse, bet arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. , kā arī nacionālajā līmenī reliģiskā apģērba un simbolu nēsāšanas, reliģiskās darbības veikšanas un atšķirīga darba laika ievērošanas kontekstā, kas nereti ir strīdus iemesls.
    Period18 Jun 2021
    Event title1st RSU International Conference on Medical Law
    Event typeConference
    Conference number1
    OrganiserRīga Stradiņš University
    LocationRīga, LatviaShow on map
    Degree of RecognitionInternational

    Keywords

    • reliģijas paušana
    • ārstniecības persona
    • reliģija
    • darba tiesiskās attiecības
    • medicīnas tiesības
    • darba tiesības
    • diskriminācijas aizliegums
    • expression of religion
    • medical practitioner
    • medical law
    • labour law
    • prohibition of discrimination

    Field of Science

    • 5.5 Law