Description
PHYSICAL ACTIVITY AND PREVENTIVE MEASURES IN MANUFACTURING ORGANIZATION XIevads. Mūsdienu attīstītajā darba vidē nodarbinātie joprojām saskaras ar ergonomiskajiem darba vides riskiem un ir pakļauti fiziski smagam darbam, kas ir, smagumu pārvietošana, vilkšana un biežas atkārtotas kustības. Latvijā viena no ražošanas nozarēm ir apstrādes rūpniecības nozare, kurā katru gadu tiek konstatēts vislielākais pirmreizējo arodslimnieku skaits un visbiežākās arodslimības ir tieši muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības. Attīstoties Industrijai 4.0, arvien vairāk attīstās darba vide t.i. notiek daudzu procesu automatizācija un tiek atvieglots darba process, bet, protams, ir procesi, kurus ir ļoti grūti automatizēt, tādēļ ir nepieciešami darbinieki, kas varētu veikt šo darbu, tādējādi nodarbinātie tiek pakļauti ergonomiskajiem darba vides riskiem. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams padziļināti izpētīt šo nozari un izstrādāt preventīvos pasākumus ergonomisko risku novēršanai un darba vietu uzlabošanai. Pētījuma mērķis bija novērtēt fizisko slodzi gludināmo dēļu metināšanas, šķirošanas un pakošanas operācijās, kā arī izstrādāt preventīvos pasākumus. Pētījumu apstiprinājusi Latvijas Universitātes KRMI Zinātniskās izpētes Ētikas komisijas padome 2018. gadā.
Metodes. Pētījumā tika izmantotas fiziskās slodzes analīzes metodes – subjektīvās, matemātiskās un objektīvās analīzes metodes. Izmantotās subjektīvās metodes – SGR metode, ĀEK metode, NIOSH vienādojums. Pētījumā tika pielietota objektīvās analīze metodes: sirds ritma monitorings (SRM), ar kura palīdzību tika izrēķināta reālā darba slodze (enerģijas patēriņš), kā arī tika veikti asinsspiediena mērījumi un roku spēka mērījumi.
Rezultāti. Ergonomisko risku analīzē un darba slodzes novērtēšanai, tika izvēlētas trīs darbavietas: metinātāja darba vieta, gludināmo dēļu detaļu šķirošanas līnijas un gludināmo dēļu pakošanas darba vieta. Nodarbinātie šajās darba vietās ir visvairāk pakļauti fiziskajai slodzei. Katrā darbavietā tika analizēti 5 darbinieki (kopumā 15 cilvēki). No iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka visnoslogotākās darbavietas, pēc darba slodzes rādītājiem, ir gludināmo dēļu detaļu šķirošanas līnija un gludināmo detaļu pakošanas darba vieta, kur iegūtā riska pakāpe, pēc darba smaguma kategorijas, ir IV.
Secinājumi. Noslodze šajās darba vietās rodas tādēļ, ka darbinieki ir pakļauti ātram darba tempam un biežām, vienveidīgām kustībām, pie šķirošanas līnijas, un smagumu celšanas, pie gludināmo dēļu pakošanas darba vietas. Balsoties uz iegūtajiem rezultātiem tika izstrādāti preventīvie pasākumi darba slodzes samazināšanai, piemēram, darba operāciju maiņa, ņemot vērā darba smaguma pakāpi, t.i. veicot smagu darbu nenomainīt to pret tikpat smagu darbu, bet veikt mazākas fiziskās slodzes darbu, kā arī izvairīties no liekām kustībām, ko darbinieki paši rada darba procesā (vēloties ātrāk izdarīt darbu) u.c. organizatoriskie un tehniskie uzlabojumi. Papildus šiem pasākumiem darbinieki jāinformē / jāapmāca par pareizām darba pozām, kā arī par smagumu pārvietošanu, lai, veicot darba pienākumus, nerastos dažādas arodslimības un veselības traucējumi un, protams, pareiza apmācība par nepieciešamajiem vingrinājumiem atpūtas paužu laikā.
Period | 23 Jan 2020 → 20 Mar 2020 |
---|---|
Event title | 78th International Scientific Conference of the University of Latvia |
Event type | Conference |
Conference number | 78 |
Organiser | University of Latvia |
Location | Riga, LatviaShow on map |
Degree of Recognition | International |
Keywords
- fiziskā slodze
- ergonomika
- enerģijas patēriņš
- metālapstrādes rūpniecība