Activity: Talk or presentation types › Invited talk
Description
Jāņa Akuratera 150 jubilejai veltīts referāts, kas aplūko šī literāta un valstsvīra evolūciju no ideālisma, kas izprasts caur iekšējās suverenitātes prizmu, ietekmējoties no Štirnera un Nīčes, līdz pat valstiskuma apziņai.
Kā var būt tā, ka cilvēks, kurš konsekventi iestājas par personības autonomiju, subjektīvo patiesību un mākslas neatkarību no ideoloģijas, vienlaikus kļūst par aktīvu politikas dalībnieku un valsts veidotāju? Mana hipotēze ir šāda: Jāņa Akuratera darbs Latvijas valstiskuma dibināšanā neizriet no kolektīvisma, bet no indivīda iekšējās brīvības ētiskā ietvara. Viņa skatījumā valsts nav pretrunā individuālismam – tā ir individuālisma ētiska un politiska konsekvence. Taču arī valstiskums šeit nav gluži tas pats, ko ar šo vārdu saprotam mūsdienās (kā varas un birokrātijas aparāts), tas ir cauri brīvības cīņām veidojies priekšstats par to, ka Latvijas valsts ir nepieciešam tieši latviešu kultūras pastāvēšanai un attīstībai – ka nacionālā kultūridentitāte ir tiešā veidā saistīta ar nacionālās valsts veidošanu.