Atšifrēt cilvēka genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam

    Press/Media

    Period14 Jun 2022

    Media contributions

    1

    Media contributions

    • TitleAtšifrēt cilvēka genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam
      Degree of recognitionNational
      Media name/outletLatvijas radio 1
      Media typeRadio
      Country/TerritoryLatvia
      Date14/06/22
      DescriptionCilvēka ķermenis ir unikāls un sarežģīts mehānisms, tā darbība daudzejādā ziņā cilvēkam pašam ir noslēpums un to pārzinām sliktāk, nekā pasauli mums apkārt. Tāpēc nav pārsteigums, ka jāpaiet gadiem un jāienāk jaunām tehnoloģijām, lai iepazītu tuvāk mikropasauli, pēc kuras likumiem un vadītiem procesiem darbojas cilvēks. Tikai nesen izdevies pilnībā sekvencēt cilvēka genomu. Kāpēc atšifrēt genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam, kāpēc tas vajadzīgs un kādus atklājumus par mums pašiem tas nesīs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Zanda Daneberga un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe Ieva Mičule.

      Pirmais cilvēka genoma projekts sākās 1990. gadā un ilga līdz 2003. gadam. Ar tā brīža tehnoloģijām bija nepieciešami vairāk nekā 10 gadi, lai nolasītu cilvēka genoma sekvenci.

      "Ir skaidrs, ka mūsu genomā ir sarežģītāki rajoni, kurus ir grūtāk nolasīt un ar tā laika tehnoloģiju iespējām uzskata, ka bija nolasīti apmēram 92%," skaidro Zanda Daneberga.

      2022. gada pavasarī publicētais raksts par atklājumiem genoma pētniecībā vairāk dod zinātnei, nekā praktiskai medicīnai.

      "Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu ģenētiskajā izpētē, domāju, ka nonāksim pie kaut kā jauna un saskatīsim jaunas likumsakarības, kas dos ietekmi praktiskai medicīnai. Var teikt, ka tie astoņi procenti trūkstošie ir sekvencēti," turpina Zanda Zanda Daneberga.

      Vai astoņi procenti, kas tagad sekvencēti, var pastāstīt ko vairāk un palīdzēt diagnosticēt saslimšanas pirms bērniņa dzimšanas?

      Ieva Mičule atzīst, ka par genomu domā kā par grāmatu, kā par recepšu grāmatu, bet grāmatu svešvalodā, bet nevis angļu vai vācu valodā, bet kā marsiešu valodā. Šie astoņi procenti. Mēs zinām, ka mums ir pietrūkušas dažas lappuses un mēs tās esam tagad ieraudzījuši. Bet kas tur ir rakstīts, mums joprojām nav jausmas. Tāpēc nepieciešams milzīgais tulkošanas darbs jau zināmajam genomam.
      URLhttps://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/atsifret-cilveka-genomu-ir-teju-tas-pats-ka-lasit-valoda-kuru-ne.a161886/
      PersonsZanda Daneberga

    Field of Science

    • 1.6 Biological sciences
    • 3.1 Basic medicine