Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts regulāri izdod Latvijas filosofu darbus. Viens no šādiem jaunumiem ir RSU docētāja Ulda Vēgnera grāmata "Tagad. Laika pieredzes filosofija", kas nākusi klajā 2016. gadā. Taču grāmatas atvēršanas pasākums, uz kuru man bija tas prieks ierasties, notika tikai 2017. gada maijā. Šis darbs uzrakstīts fenomenoloģijas nozarē, un tas ir uzmanības vērts vismaz divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, uzmanību piesaista autors un žanrs – tas ir pirmais lielais jauna filosofa darbs, grāmata ir papildināts un izvērsts autora promocijas darbs ""Tagad" loma laikapziņā. Fenomenoloģisks pētījums". Vienlaikus tā arī ir šīs grāmatas galvenā problēma ceļā uz plašāku auditoriju – tā ir uzrakstīta kā nopietns akadēmisks darbs, kas nosaka zināmas prasības lasītājam. Tomēr, pateicoties lieliski uzrakstītam skaidrojošajam ievadam, autora valodas izjūtai un labai literārajai redakcijai, darbs ir padarīts tik uztverams, cik tas vispār iespējams akadēmiskajā žanrā. Teksts piedāvā izsekot līdzi filosofa Ulda Vēgnera domas darbam, aplūkojot to, kā cilvēka uztverē kļūst iespējama un notiek tagadnes laika pieredze.
Otrs iemesls pievērst uzmanību šim darbam ir pati darba tēma. Darba centrā ir jautājums par to, kāda ir mūsu subjektīvās laika pieredzes būtība, proti, ko mums nozīmē vārds "tagad". Tagadnes problēma nebūt nav tik triviāla, kā šķiet, jo tagadnes pārdzīvojums ir būtiska psiholoģiska problēma. No subjektīvās uztveres viedokļa tagadne atrodas visvājākajās pozīcijās. Proti, tās tīrā, nepastarpinātā pieredze tiek vienlaikus apdraudēta no divām pusēm: to nomāc gan reakcija uz pagātnes notikumiem, gan arī projekcija par nākotni. Līdz ar to fokusēšanās uz tagadni izrādās daudz grūtāka, nekā varētu likties. Tas, kā mēs pieredzam laiku tagadnes formā, ir saistīts ar to, cik pilnīgi jeb cik kvalitatīvi mēs šo tagadni pārdzīvojam.