Media contributions
1Media contributions
Title Imūnsistēma cīņā ar vīrusiem Degree of recognition National Media name/outlet Avemed.lv Media type Web Country/Territory Latvia Date 3/11/21 Description Kā uzlabot imunitāti, kā veiksmīgāk cīnīties ar vīrusu izraisītām augšējo elpceļu saslimšanām? Uzklausām padomus, ko sniedz speciāliste ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi mutes, sejas un žokļu ķirurģijā un stomatoloģijā, RSU Mutes medicīnas katedras profesore Dr. habil. med. Ingrīda Čēma.
Sabiedrībā aktuāls ir jautājums par Covid-19. Ko cilvēks individuālā līmenī var darīt, lai sevi pasargātu?
Jā, Covid-19 un kā ātrāk no tā tikt vaļā, pašlaik ir aktuālā tēma visās sfērās un visās nozarēs. Laikam ar to arī jāsāk – ko pati daru un iesaku saviem pacientiem. Pirmais un vieglākais veids ir nopirkt Larifan ziedi un smērēt to pie deguna ieejas, var arī nedaudz uz gļotādas. Latvijā izveidotais un ražotais Larifan ir izpētīts un apstiprināts kā ļoti plaša spektra darbības līdzeklis, kas pasargā no daudziem vīrusiem. Tam piemītr kā pretvīrusu, tā imūnmodulējoša darbība. Iespējams, tas var pasargāt arī no inficēšanās ar Covid-19, jo tā faktiski notiek caur deguna gļotādu. Plašākā nozīmē svarīgākais ir imūnās sistēmas stiprināšana.
Kuri vitamīni un minerālvielas ir ieteicami imunitātes stiprināšanai?
Pirmais un galvenais ir C vitamīns. Selēns, varš. Cinks ir ļoti organismam nepieciešams, un cinka deficīts ir novērojams daudziem. Imūno sistēmu labi stiprina priede – gan skuju, gan mizas izstrādājumi. Es vispār esmu priežu preparātu piekritēja un iesaku pacientiem tos lietot.
Tiek slavēts arī brūkleņu ievārījums, mežrozīšu sīrups, smiltsērkšķu produkti. Ko vēl no dabas produktiem šajā pandēmijas laikā jūs varat ieteikt?
Dabas produkti, kas ir plaši pieejami, kā brūklenes, mellenes, dzērvenes, smiltsērkšķu ogas, protams, ir ļoti labi un stiprina imunitāti. Ziema tuvojas, un lietot šādus dabas produktus būtu motivēti – lai papildus nostiprinātu organisma aizsargspējas. Šajos līdzekļos jau arī ir C vitamīns un vispār plašs vitamīnu un minerālvielu klāsts. Nu kas var būt vērtīgāks par dabiskiem līdzekļiem?
Par uztura bagātinātājiem ir dažādi viedokļi. No jūsu pieredzes – vai dabas vielas saturoši uztura bagātinātāji var palīdzēt, lai pasargātu sevi no vīrusiem?
Bez šaubām, jā! Protams, ar tiem nevajag aizrauties un lietot vienā laidā – ir laiks, kad tos lietot, un ir laiks, kad taisīt pārtraukumu. Pavasara un rudens periodi ir tie, kad visbiežāk uzliesmo vīrusu (rinovīrusu, adenovīrusu) saslimšanas, tāpēc organisma imūnsistēmu vajadzētu stiprināt jau savlaicīgi. Lokālā nozīmē – tīri profilaktiski – varētu lietot arī Larifan zobupastu. Bet ne ilgāk kā mēnesi. Patiesībā gan tas iepakojums tā ir veidots, lai mēneša laikā izlietotu. Tad jātaisa viena divu mēnešu pārtraukums, pēc tam var atkal.
Ir dzirdēts uzskats (vai mīts), ka saldumi var ne vien bojāt zobus, bet arī mazināt organisma aizsargspējas. Vai taisnība?
Laikam jāsāk ar to, ka, lai neslimotu, ir svarīgi organismā uzturēt pareizu skābju-sārmu līdzsvaru. Diemžēl saldumi šo līdzsvaru izjauc – nosverot to uz skābo pusi. Un ir zināms, ka sēnītēm un baktērijām patīk attīstīties skābā vidē. Kā gļotādu speciālistei man jāvērš uzmanību uz to, ka saldumi veido sēnīšu infekciju veicinošu vidi. Es nesaku, ka tie būtu pilnīgi jāizslēdz no ēdienkartes, tomēr tos jālieto dozēti. Lai sabalansētu šo līdzsvaru, vajadzētu ikdienā lietot produktus, kas uztur sārmainu vidi – citronu, papriku, mandeles. Mazāk sārmaini, bet ļoti vērtīgi ir mūsu pašu Latvijas āboli, jā, arī brūklenes.
Mēs runājam par imunitātes stiprināšanu, bet varētu paraudzīties arī no otras puses – kas vājina organisma aizsargspējas?
Nu, jāparaugās uz savu ikdienu. Mēs par daudz sēžam pie datora. Skaidri zinām, ka jātaisa pauzes, pārtraukumi vismaz ik pa stundai, jāpaskatās tālumā, uz zaļu krāsu, kaut vai uz kokiem. Ir jāiztaisnojas, ir jāizstaipās. Bet, iegrimstot darbā, mēs to aizmirstam. Un arī televizoru mēs skatāmies par daudz. Jā, pandēmija lika mums vairāk uzturēties mājās. It sevišķi pilsētnieki ļoti daudz laika pavadīja telpās un ārā uzturējās maz. Tikko ir iespēja, vajadzētu iet dabā, aizbraukt kaut kur pastaigāt. Latvijas daba taču ir tik skaista! Nav speciāli jāskrien uz ārzemēm jūsmot par svešām pilsētām. Organisma aizsargspējas, es teikšu, novājina īgnums un žēlošanās. Es novēlu skatīties uz dzīvi pozitīvi, atrast arī visapkārtējā sliktumā kaut ko labu, censties būt vairāk garīgiem. Pēc sliktā vienmēr nāk atkal labais.
Daudzi cilvēki tiešām rūpējas par savu ķermeni, norūda to, nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pareizi ēd, peldas āliņģī un uzskata, ka viņu organisms tiks galā ar jebkādiem vīrusiem. Bet tomēr saslimst. Ko jūs teiktu šādiem cilvēkiem?
Tie, kuri visu dara tik pareizi un ir tik pārņemti ar sevi, īpaši nevēlas uzklausīt citu viedokli. To parasti maina tikai kāds notikums dzīvē, lūzuma punkts. Tas liek aizdomāties: vai dzīve nav kas lielāks un plašāks – ne vien šī teritorija, kurā es dzīvoju. Un vai man nevajadzētu paraudzīties uz pasauli plašāk? Līdz šim ir bijis ērti savā čaulā, bet dzīve parāda, ka tas tā neturpinās visu laiku un ka nav viena pareizā viedokļa.
Interneta dzīlēs meklējamas dažādas neviennozīmīgi vērtējamas reklāmas produktiem, kas it kā pasargājot no vēža. Vai pastāv kādas zinātniski pierādītas metodes, kā mazināt onkoloģiskas diagnozes risku?
Sfērā, kur strādāju, – sejas un žokļa onkoloģijā – diemžēl pacientu ir daudz un viņu skaits pieaug. Pirmais, ar ko gribu sākt, ir profilakses jautājumi. Esmu spiesta teikt, ka galvenais onkoloģisko saslimšanu faktors ir smēķēšana un alkohola lietošana, otrs faktors – nepareizs, nesabalansēts uzturs. Ļoti svarīgi, kā jau minēju, uzturēt organismā homeostāzi – skābju-sārmu līdzsvaru. Un trešais ir dzīvesveids – domāšana, vide, kur atrodamies, arī sportiskās, fiziskās aktivitātes vai, precīzāk, to trūkums. Cik daudz atrodamies svaigā gaisā. Ļoti gribu ieteikt pastaigas. Gar jūru, priežu mežā... Šie trīs komponenti ir tie, ko varam profilaktiski darīt, lai neveidojas pirmie aizmetņi kādai onkoloģiskai saslimšanai.
Ja slimība tomēr izveidojusies. Ārstēšanas ziņā… domāju, ka esam ļoti stipri, mums ir lieliski ķirurgi ar ļoti „labām rokām”, viss mums ir, lai efektīvi ārstētu, bet nelaime ir tā, ka pacienti atnāk, kad slimība jau ielaista, vēzis trešajā ceturtajā stadijā. Kā to risināt, kā mudināt cilvēku nākt savlaicīgi pārbaudīties, veikt profilaktiskus pasākumus? Ir pacienti, kuri tiešām to dara. Pamana kaut ko mutes dobumā, uztraucas, atnāk pie gļotādu speciālista. Bet citi to ignorē un ierodas, kad jau ir par vēlu. Un arī, kad speciālistam ir skaidri redzams, ka tas ir ādas vai mutes vēzis, cilvēks vēl šaubās un cer, ka tas „pāries”, sadzīs. Profilakse un savlaicīga ārstēšana var mūs paglābt no smagām slimības formām. Mums visiem – gan ārstiem, gan pacientiem – jādomā, kā Latvijā uzlabot profilakses pasākumus. Vēlu visiem stipru imūnsistēmu un labu veselību!URL https://www.avemed.lv/blogs/params/post/3878439/imunsistema-cina-ar-virusiem--intervija-ar-profesori-dr-habil-med-ingridu-c Persons I. Cema
Field of Science
- 3.3 Health sciences