Lauku darbos sabeidz veselību.

Description

Lauku darbos sabeidz veselību

Lauksaimniecība ir nozare ar plašu iespējamo arodslimību klāstu. To ietekmē gan sezonalitāte, kad darbs dzen darbu un jāstrādā ļoti intensīvi, gan plašs dažādu ķīmisko vielu, putekļu, dzīvnieku spalvu un citu alergēnu klāsts, gan dažādas iekārtas, kas ar savu vibrāciju, izraisīto troksni un citiem faktoriem ilgtermiņā var kaitēt veselībai.

Pirmā cieš mugura

“Ņemot vērā lauksaimniecības īpatnības, biežākās arodslimības Latvijā varētu būt vibrācijas un trokšņa izraisītas slimības, balsta un kustību sistēmas slimības, kā spondiloze, karpālā kanāla sindroms, radikulīts, plaušu slimības un aroda alergozes, infekciju slimības,” hroniskās, ar darbu laukos saistītās kaites uzskaita Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, asociētais profesors Ivars Vanadziņš. Viena no lielākajām problēmām cilvēkiem, kuri ikdienā veic smagu fizisku darbu, kombinācijā ar piespiedu pozām un atkārtotām kustībām, piemēram, slaucot govis, ravējot, lasot ogas, novācot dārzeņus, ir muguras sāpes. Pēc 5-10 darba gadiem bieži vien attīstās mugurkaula disku trūce, rodas sūdzības par sāpēm, stīvumu.

Par arodslimību mugurkaulāja kaites galvenokārt tiek atzītas, ja tās radušās ļoti smagu darba apstākļu ietekmē - piemēram, lielu smagumu pārvietošana, strādāšana īpaši neērtās darba pozās, ilgstoša ķermeņa pakļaušana intensīvai vibrācijai - un nav citu slimības attīstību rosinošu faktoru, nesaistītu ar lauksaimnieka profesiju. Galvenie kritēriji, lai radikulīts vai kāds cits muguras sāpju izraisītājs tiktu atzīts par arodslimību, ir darba stāžs kaitīgo faktoru ietekmē (nepārtraukta darba stāžs 8-10 gadi), darba smagums, piemēram, fiziska pārslodze vismaz 50% no darba laika, tas, ka darbs tika pārtraukts slimības dēļ, iestājoties darbnespējai.

Tirpst un sāp rokas

Dienu no dienas izpildot vienveidīgas roku kustības, strādājot paceltām rokām vai turot tās saspringtā pozā, ar laiku var rasties muskuļu cīpslu sabiezējums, kas nospiež nervus un asinsvadus, tādējādi var izraisīt kompresijas neiropātijas. Veselības centra 4 neiroloģe Rudīte Dumbere stāsta, ka visbiežāk tiek nospiesti nervi plaukstas pamatnē, kur starp plaukstas kauliem un plaukstas pamatnes saiti atrodas karpālais kanāls. Caur to stiepjas ne tikai nervs, bet arī cīpslas, kas saliec pirkstus. Laukstrādniekiem, kuri ikdienā veic fiziski smagu darbu ar rokām, īpaši, ja kustības ir atkārtotas vai saistītas ar vibrāciju, kā, piemēram, strādājot ar trimmeri, motorzāģi vai traktoru, ar laiku var parādīties tirpšanas, salšanas vai dedzināšanas sajūta rokās, bet ar laiku pirksti var kļūt neveikli, rokas tvēriens - nespēcīgs. Ciešot no karpālā kanāla sindroma, parasti tirpst labās rokas pirmais, otrais, trešais pirksts, bet tiem, kuri ikdienā ilgstoši strādā ar saliektu elkoni, piemēram, vadot kravas auto, tiek nospiests elkoņa nervs, kas atrodas elkoņa locītavas iekšpusē (kubitālā tuneļa sindroms), tāpēc tirpoņa biežāk jūtama kreisajā rokā, īpaši mazajā un tam blakusesošajā pirkstā.

Uz cilvēka ķermeni ļoti kaitīgi iedarbojas arī vibrācija. Vispārējā vibrācija, kas jūtama traktora vai kravas mašīnas kabīnē, ietekmē organismu kopumā, bet lokālajai vibrācijai pakļautas rokas un plecu daļa, piemēram, strādājot ar motorzāģi. Ciešot no vibrācijas, parasti tiek bojāti roku un kāju nervi un asinsvadi, mugurkauls, locītavas. Par to liecina roku un kāju tirpšana, salšana, jušanas traucējumi. Nervu bojājumu dēļ mazinās plaukstas un pirkstu veiklība, tvēriena spēks. Pirmie slimības simptomi lokālās vibrācijas gadījumā parasti parādās pēc 5- 7, bet vispārējās - 2-3 darba gadiem. Lai noteiktu arodslimības diagnozi, organismā jābūt tipiskām, specifiskām vibrācijas izraisītām izmaiņām, ko apliecina izmeklējumi.

Fermeru plaušas - kas tās tādas?

Ivars Vanadziņš skaidro - fermeru plaušas jeb hipersensitīvais pneimonīts ir organisko putekļu, piemēram, graudu, siena, mājlopu ādas epitēlija daļiņu, un citu elpošanas sistēmas kairinātāju izraisīts alerģisks plaušu iekaisums, kas var pāriet hroniskā formā. Eiropas Savienības valstīs tā ir bieži izplatīta lauksaimnieku slimība, no kuras, piemēram, Somijā cieš 1400-1700, bet Francijā ap 4370 no 100 000 iedzīvotāju. Par to var liecināt pakāpeniski progresējoša aizdusa, klepus, nogurums, svara zudums. Strādājot kaltēs vai graudu novietnēs, 3-10 gados var saslimt ar bronhītu, ko izraisa tur esošie putekļi, bet pastiprina smēķēšana, caurvējš. Par to, ka tā varētu būt arodslimība, liecina klepus ar krēpām ne mazāk kā divus trīs mēnešus gadā, vismaz divus gadus pēc kārtas.

“Hroniska slimība, ko izraisa ilgstoša putekļu iedarbība, beidzas ar HOPS - hroniski obstruktīvu plaušu slimību,” brīdina Ivars Vanadziņš. Lai arī bieži HOPS cēlonis ir smēķēšana, vismaz 20% gadījumu šo slimību ir izraisījusi gaistošu gāzu un to daļiņu iedarbība: ne tikai putekļi, bet arī dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, augu aizsardzības līdzekļi. Šai slimībai raksturīgs ne tikai tā sauktais smēķētāju klepus, bet arī progresējošs elpas trūkums jeb aizdusa, kas var novest pie elpošanas mazspējas. Sākumā elpas trūkums rodas fiziskas slodzes laikā, vēlāk - arī miera stāvoklī. Diemžēl slimības gaita ir neatgriezeniska, un plaušu funkcija neatjaunojas.

UZZIŅA

Kā nosaka arodslimību

Apstiprināt arodslimību ir tiesīga tikai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija arodslimībās.

Lai apstiprinātu šādu diagnozi, vajadzīgs nosūtījums no ģimenes ārsta, izmeklējumu rezultāti, izraksts no pacienta ambulatorās kartes par pārciestajām slimībām, darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba grāmatiņas, darba līgumu, nodokļu grāmatiņas kopijas vai citi darba devēja izsniegti apliecinājumi).