Mūsu iemācītā bezpalīdzība – totalitārā režīma sekas. Saruna ar filozofu Ventu Sīli

Description

Tomēr nepiekrīti Žižekam, ka ir par vēlu atmodai? 

Es domāju, ka viņš saka, ka ir par vēlu tieši tāpēc, ka… Viņa sauciens ir tieši par to, ka mēs esam principā zaudējuši iepriekšējo, bet tas netraucē mums tagad radīt kaut ko jaunu. Mums nevajadzētu nodarboties ar to, ka mēs mēģinām reanimēt kaut kādus pagātnes rēgus un kaut kādā zombiju formātā radām mītus par ideālo 30. gadu Latviju. Tās nav un nebūs, aizmirstiet par tiem ulmaņlaikiem vienreiz un beidziet sapņot par vadoni, tāpēc ka vadoņa ievēlēšana ir obligāta atkrišana totalitārismā, un totalitārisms ir infantila pozīcija. Tas nozīmē uzticēt kādam varu pār sevi tāpēc, ka pašam nav drosmes sevi pārvaldīt.

Kad tu saki, ka tevi Latvijas sabiedrībā pamatīgi kaitina, ka mēs septiņas reizes nomērām un tā arī nenogriežam, tas nozīmē, ka šajā situācijā, kurā mēs esam, piesardzība kā mūsu identitātes zīme ir samērā nederīga?

Jā, ir par vēlu piesardzībai.