Spēku atgūšana pēc pārslimota koronavīrusa

Press/Media

Description

Spēku atgūšana pēc pārslimota Koronavīrusa
KONSULTĒ:

ANDA NULLE, ģimenes ārste, Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācijas prezidente

Dr. med. MADARA TIRZĪTE, pneimonoloģe, interniste, RSU Iekšķīgo slimību katedras docētāja

PAR LAIMI, LIELĀKĀ DAĻA COVID-19 PĀRSLIMO VIEGLI, IZĀRSTĒJAS MĀJĀS UN DRĪZ VAR ATGRIEZTIES IKDIENAS DZĪVĒ. DIEMŽĒL NOGURUMS, BEZSPĒKS UN NEPĀREJOŠS KREKŠĶIS ILGU LAIKU TOMĒR NEĻAUJ JUSTIES TĀ, KĀ PIRMS SASLIMŠANAS. JĀDOMĀ, KĀ ATGŪT VESELĪBU UN LABSAJŪTU.

Par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 aizvien ir daudz nezināmā, bet viens fakts vīrusa dosjē iezīmējies nepārprotami - tas, ka katram saslimšana var izpausties atšķirīgi: kāds to vispār nemana, citam „baisais kovids" izpaužas kā parastas iesnas, daļai nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, kā arī ir pacienti, kuriem vīruss norit tik smagi, ka atstāj sekas uz veselību un turpmāko dzīvi. Tāpēc saprotiet paši - šo dažādo slimības izpausmju dēļ nav iespējams sastādīt vienu atveseļošanās recepti, kas der visiem kā panaceja. Tomēr kopā ar rehabilitācijas medicīnas ārsti Andu Nulli lūkojām pēc spēku atgūšanas plāna tiem, kuri slimo viegli un ārstējas mājās, - tātad kovidpacientu vairākumam.

Ja koronavīruss pārslimots vieglā formā

Rēķinies ka, sūdzības par nepārejošu nogurumu pēc pārslimota Covid-19 varētu saglabāties pat līdz gadam. „Arī šajās situācijās, neskatoties uz nogurumu, būtu jārod spēks un motivācija, lai pie spēku atgūšanas sāktu strādāt, ņemot palīgā fiziskās aktivitātes, protams, paturot prātā, kāds bija vispārējais veselības stāvoklis pirms saslimšanas ar Covid-19. Tiem, kuriem fonā jau ir sirds nepietiekamība vai cita hroniska saslimšana, jāņem vērā pavisam citi fizisko aktivitāšu ieteikumi nekā kopumā veselam cilvēkam," teic ārste Anda Nulle. Arī Pasaules Veselības organizācijas sniegtajos profilaktiskajos ieteikumos pēc Covid-19 pārslimošanas nav nekas cits kā mums visiem labi zināmie veselīga dzīvesveida ieteikumi un saudzējošs režīms.

1. PAMAZĀM JĀKĀPINA SLODZES TOLERANCE.

Proti - pēc atveseļošanās atkal jātrenē izturība. Tas nozīmē vismaz trīs reizes, bet vislabāk piecas reizes nedēļā nodarboties ar aerobo slodzi (pastaigas, skriešana, nūjošana, velobraukšana). Slodzes toleranci trenējošs režīms ir tad, ja, veicot kādu aktivitāti, jūtama neliela aizelšanās, nevar pateikt vienu garu teikumu līdz galam, netverot pēc papildu ieelpas. Turpretim, ja slodzes laikā vispār nevari parunāt, zini, ka slodze bijusi par lielu. Savukārt, ja, nodarbojoties ar kādu fizisku aktivitāti, vari brīvi sarunāties, slodze ir nepietiekama un šādas fiziskās aktivitātes nekādā veidā slodzes izturību nepalielina. Protams, gadījumos, kad darbs pie tā, lai pacientam palielinātu slodzes toleranci, notiek rehabilitācijas speciālistu uzraudzībā, šo procesu var mērīt un pēc iegūtajiem datiem noteikt, vai izturība uzlabojusies. „Tam noder gan sešu minūšu staigāšanas tests, gan veloergometrija, piecelšanās-apsēšanās testi. Taču ikdienā slodzes toleranci varam uzlabot, katru reizi mazliet kāpinot noieto vai noskrieto distanci. Piemēram, ja vakar bez atpūtas un aizelšanās nogāji 1 km, šodien mēģini 1,5 km," iesaka Anda Nulle.

2. IZPILDI ELPOŠANAS VINGRINĀJUMUS, kas nāks par labu elpošanas funkcijas uzlabošanai un veicinās atklepošanu. Var caur kokteiļa salmiņu pūst burbuļus minerālūdens glāzē vai vismaz trīs reizes dienā veikt diafragmālās elpošanas (vēdera elpošana) sesijas. Ja balss ir izmainīta, grūti runāt, jādod atpūtas režīms balss aparātam, nedrīkst pārpūlēt balss saites, skaļi un daudz runāt, dziedāt, klaigāt. Regulāri jāmitrina balss saites, gan uzņemot pietiekami daudz šķidruma, gan lietojot mitrinošus, kaklā pūšamus aerosolus.

3. VISMAZ DIVAS REIZES NEDĒĻĀ SPĒKA VINGRINĀJUMI muskuļu treniņam. Tas nenozīmē tikai hanteļu cilāšanu - muskuļus trenē arī piecelšanās un apsēšanās uz krēsla, ko atkārto vairākas reizes, kāju cilāšana augšā un lejā, pašam esot guļus stāvoklī, vai atspiešanās ar rokām pret sienu vai balstā guļus uz grīdas - roku muskuļu treniņam.

4. CENTIES SAGLABĀT ARĪ KOGNITĪVAS AKTIVITĀTES, rodot iespēju, kā nodarbināt prātu, kā komunicēt ar līdzcilvēkiem un neļaut piezagties depresīvam noskaņojumam.

5. PĀRSKATI MIEGA REŽĪMU. Lai pēc slimošanas drīzāk atgrieztos spēks, ne mazāk būtiski ir labi izgulēties. Pirms miega jāizvēdina telpas. Vismaz divas stundas pirms miera nevajag skatīties šausmu filmas, arī nakts ziņu pārraides ne.

6. Ja tomēr pēc pārslimotas vīrusinfekcijas jūti, ka pašsajūta aizvien nav tik laba, lai atgrieztos darbā, VĒRSIES PIE ĢIMENES ĀRSTA UN JAUTĀ PAR IESPĒJU SAŅEMT NOSŪTĪJUMU UZ PIECĀM VALSTS APMAKSĀTĀM NODARBĪBĀM PIE FUNKCIONĀLĀ SPECIĀLISTA - fizioterapeita vai audiologopēda gadījumā, ja ir sūdzības par runas vai rīšanas traucējumiem. Ģimenes ārsts var nosūtīt arī uz konsultāciju pie rehabilitācijas ārsta. „Taču arī ģimenes ārsts var sniegt daudz ieteikumu, kā atgūt spēkus pēc pārslimotas kovidinfekcijas. Tā nav nekāda kosmosa zinātne -viss ir vienkārši," saka Anda Nulle.

Tikko atveseļojies un grib iet pirtī? tikai uz zemākās lāvas!

Pareizāk sakot - nedrīkst pārspīlēt ar karsēšanos augstā temperatūrā. Pēc pārslimota Covid-19 (tāpat kā pēc jebkuras pārslimotas infekcijas, pēc alkohola lietošanas, pēc pārslodzes, neizgulēšanās) var būt izmainīti asins recēs un teces procesi, asinis var būt sabiezinātas, un, ja nebūs uzņemts pietiekams šķidruma daudzums, izaicinot sevi uz varoņdarbu ar ilgstošu karsēšanos pirtī, var paaugstināt trombu veidošanās risku, kas savukārt kļūst par iemeslu infarktam vai insultam.

Rehabilitācija tiem, kam Covid 19 atstājis komplikācijas

„Pie mums Nacionālajā rehabilitācijas centrā „Vaivari" līdz šim no citiem stacionāriem ir nosūtīti tikai pāris pacientu ar pēc intensīvās terapijas sindromu, kas radies ilgstošas Covid-19 ārstēšanas rezultātā. Tad pirmām kārtām jānoskaidro, kāds bijis pacienta veselības stāvoklis pirms saslimšanas ar Covid-19. Daudzi no tiem, kuri slimo smagi, ir cienījamos gados, ar citām hroniskām slimībām, un šajos gadījumos rehabilitācijas mērķis būs panākt, lai cilvēks atgrieztos tādā veselības stāvoklī, kāds bija pirms inficēšanās ar vīrusu. Taču, ja vīruss izraisījis nopietnas komplikācijas, ir radušies gan kustību, gan slodzes tolerances, gan kognitīvie traucējumi, šādam pacientam varētu būt nepieciešama arī stacionāra rehabilitācija, lai par viņu var parūpēties multiprofesionāla rehabilitācijas speciālistu komanda," saka rehabilitācijas ārste Anda Nulle, uzsverot, ka ar tiem, kuri ar Covid-19 smagā formā nonāk stacionārā, dažkārt jau paralēli vīrusa ārstēšanai strādā arī rehabilitācijas speciālisti. „Ja bez Covid-19 vēl ir galvas trauma, insults, sirds slimības vai cita smaga saslimšana un cilvēks ilgstoši atrodas intensīvajā terapijā, fizioterapija viņam ir nepieciešama gan tāpēc, lai saglabātu mobilitāti un nepieļautu locītavu kontraktūras, gan lai veiktu elpošanas vingrinājumus. Ja divas nedēļas būs pavadītas tikai horizontālā stāvokļa gultā, atlabšana būs ļoti smaga. Tomēr lielākajai daļai Covid-19 pacientu akūtajā ārstēšanās etapā uzsākt agrīnu rehabilitāciju stacionārā nav nepieciešams."

Sirds vainas Covid 19

Daļai pacientu pēc pārslimota Covid-19 saglabājas gan pulmonoloģiskas jeb ar elpošanu saistītas problēmas, gan arī kardioloģiskas problēmas. „Vienā vārdā tās var saukt par kardiopulmonoloģiskām sekām, kas nozīmē, ka arī rehabilitācijā akcents būs jāliek uz slodzes tolerances paaugstināšanu, vadoties pēc pacienta veselības stāvokļa. Atkarībā no komplikāciju smaguma pakāpes vienam pārmērīga fiziskā slodze skaitīsies lēna pastaiga pa istabu, bet cits varēs doties vieglā skrējienā. Sirds slimniekiem slodzes dozēšana jāveic speciālista uzraudzībā un kontrolē, jāseko līdzi pulsam, elpai, asinsspiedienam, kā arī jāveic papildu izmeklējumi - ehokardiogrāfija, veloergometrija, lai uzraudzītu veselību," saka Anda Nulle. Tas nenozīmē, ka pēc izrakstīšanās no slimnīcas atkal jāatgriežas stacionārā uz rehabilitāciju. Vairums pacientu rehabilitācijas procesu var iziet ambulatori, bet reizēm pietiek ar pareizām rekomendācijām, ko cilvēks īsteno patstāvīgi.

Neiroloģiskas slimības Covid 19

Smagākos un retos gadījumos šī vīrusa izraisītā slimība var atstāt arī neiroloģiskus bojājumus encefalīta, neiropātiju vai pat insulta veidā, kas izpaužas ar jušanas traucējumiem, muskuļu vājumu, parēzēm, kognitīviem (uztveres) traucējumiem. Tā kā vīruss spēj izmainīt asins recēšanu, asinis sabiezē un tas kļūst par iemeslu, kādēļ sākas insults vai infarkts. Tad rehabilitācijas posmā būtu jāiesaista gan rehabilitācijas ārsts, gan psihologs, gan ergoterapeits, fizioterapeits, audiologopēds, kuriem sadarbojoties tiks individuāli sastādīts

rehabilitācijas plāns.

3 aktuāli jautājumi PĒC PĀRSLIMOTA COVID-19

Atbild pneimonoloģe Madara Tirzīte

1. ESMU VESELS, BET KĀDĒĻ KREKŠĶIS NEPĀRIET?

„Koronavīruss kā jebkurš vīruss spēj izraisīt to, ko saucam par postinfekciozu klepu, kas var ieilgt pat vairākus mēnešus. Aptuveni divu mēnešu laikā klepum vajadzētu mitēties, bet, ja tas moka ilgāk par astoņām nedēļām, jānāk uz izmeklēšanu, lai saprastu, vai klepošanai nav cits iemesls, piemēram, vai papildus postinfekciozajam klepum nav saasinājusies un attīstījusies kāda slimība, nereti tā var būt bronhiālā astma. Gadās, ka astma cilvēkam kaut kad sen bijusi, tad norimusi, bet koronavīrusa infekcija šīs astmatiskās izmaiņas atkal atdzīvina, ļaujot tām izpausties. Tāpēc, ja klepus ieilgst vai kļūst pārāk traucējošs, sauss, kairinošs, sazinies ar savu ģimenes ārstu, lai izvērtētu, vai nepieciešams sākt lietot kādu klepu nomācošu līdzekli vai arī nepieciešama papildu izmeklēšana klepus iemesla noteikšanai."

2. KAD BEIDZOT PĀRIES ŠIS NOMĀCOŠAIS NOGURUMS?

„Plaušas ir orgāns, kas var radīt izteiktu noguruma sajūtu pēc jebkuras pārslimotas infekcijas un iekaisuma procesa. Jo smagāk infekcija noritējusi, jo bezspēks saglabāsies ilgāk. Tad, ja gadījies saslimt ar Covid-19 un papildus pievienojusies pneimonija, jārēķinās, ka bezspēka sajūta var turēties vēl ilgāk. Reizēm pēc pārslimotas pneimonijas nogurums nepāriet pat gadu. Diemžēl ne ar vitamīniem, ne uztura bagātinātājiem šo nogurumu nevar mazināt. Vienīgais padoms būs universāls - pilnvērtīgs uzturs, veselīgs dzīvesveids, un pamazām ķermenis atkopsies."

3.VAI IR PAMATS RAIZĒTIES, KA COVID-19 UZ PLAUŠĀM BŪS ATSTĀJIS PALIEKOŠAS SEKAS?

Jā kā šī vīrusa izraisīta slimība noris ar dažādām izpausmēm, vienam simptomi būs saistībā ar gremošanas traktu, citam no neiroloģiskās puses, dažiem mēdz būt depresīvas izmaiņas, citiem ilgāk pieturas muskuļu sāpes. Tāpat jebkura vīrusa infekcija var paasināt astmatiskās izmaiņas vai pat izraisīt astmu pirmreizēji. Ja infekcija pārslimota viegli, nekādām strukturālām izmaiņām plaušās nevajadzētu būt. Par to varētu domāt, ja koronavīrusa infekcija kā komplikāciju izraisījusi pneimoniju. Tad iespējamas jebkuras no pneimonijas radītajām sekām, piemēram, pleiras iekaisums, fibrotiskas izmaiņas plaušās u.c.

Kad plaušām VAJADZĪGA ĪPAŠA REHABILITĀCIJA?

Pneimonoloģe Madara Tirzīte teic, ka specifiski rehabilitācijas plāni ir hronisku elpceļu slimību pacientiem, kā, piemēram, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai bronhektātiskās slimības gadījumā: „Plaušu slimību pacientiem, kas ārstējas stacionārā, rehabilitācija parasti tiek uzsākta agrīni - ja pacients ir intensīvās terapijas nodaļā, rehabilitācija sākas jau šeit. Tad mērķis ir stiprināt elpošanas muskulatūru un palīgmuskulatūru, lai pacients būtu apmācīts, kā rīkoties, ja sākas slimības paasinājums, kā efektīvāk elpot, kā atklepot, kā veicināt krēpu drenāžu, apgūt relaksācijas pozas, ko izmantot brīžos, kad uznāk elpas trūkums. Pieejamas arī speciālas ierīces, ko var likt uz krūškurvja, lai ar vibrāciju palīdzību veicinātu atklepošanu, vai izelpas pretspiediena ierīces - neliela trubiņa, kas ir elpošanas trenažieris, kurš trenē un stiprina elpceļu muskulatūru mājas apstākļos."

KAD drīkst atkal

IET UZ DARBU?

A.

Ja Covid-19 noritēja bez simptomiem, izolāciju vari pārtraukt 10. dienā, skaitot no tās dienas, kad veici testu un saņēmi pozitīvu atbildi. Pirms izolācijas pārtraukšanas sazinies ar ģimenes ārstu. Veikt atkārtotu testu, lai apstiprinātu, ka esi kovidnegatīvs, nav nepieciešams.

В.

Ja Covid-19 izpaudās ar simptomiem, izolāciju var pārtraukt 14. dienā no saslimšanas sākuma, bet svarīgi, lai simptomu nebūtu vismaz trīs dienas. Sazinies ar ģimenes ārstu un saņem atļauju pārtraukt izolāciju. Veikt atkārtotu testu, lai apstiprinātu, ka esi kovidnegatīvs, nav nepieciešams.

Pieredze

Kas man palīdzēja atgūt spēkus pēc cīnās ar vīrusa kungu

ZANE ENIŅA, bloga „mugursoma.lv" autore: „Man personīgi akūtais slimošanas posms ilga aptuveni divas nedēļas. Pirmā nedēļa bija smaga, ar spēcīgām galvassāpēm, bet nākamajā nedēļā kļuva mazliet vieglāk, lai gan joprojām bija izteikti simptomi un dominējošais no tiem - nespēks. Tieši šis slavenais nogurums un nespēks manā kompānijā uzturējās visilgāk, to izjutu pat vairākas nedēļas. Darot jebkuras aktivitātes, ikdienas darbiņus, nesot malku vai pastaigājoties, - ja agrāk tas nesagādāja nekādas grūtības, tad atveseļošanās periodā pat sīkas ikdienas aktivitātes raisīja nogurumu.

Tomēr, lūk, kas man palīdzēja atgūt spēkus:

• kustībām atlabšanas periodā ir milzīga nozīme. Tiklīdz man kļuva kaut par kripatiņu labāk, vilku sevi „aiz matiem" ārā uz mežu, lai kaut 5-10 minūtes pabūtu svaigā gaisā, lēnā solītī ietu, elpotu;

• lietoju dažādus dabas preparātus, piepju novārījumus, vispirms, protams, konsultējoties ar ārstu, lai pārliecinātos, vai tas nekaitēs, vai varu tos kombinēt ar saviem esošajiem medikamentiem, kurus lietoju hroniskās plaušu slimības ārstēšanai;

• centos uzturā lietot daudz ogu, jo tās ir bagātīgs vitamīnu, organisko skābju, pektīnvielu un antioksidantu avots. Es „spiedu uz" upenēm, dzērvenēm, smiltsērkšķiem. Savukārt dabas preparātus turpināju lietot arī pēc tam, kad man jau kļuva labāk, lai nostiprinātu veselību;

• pievienoju savai terapijai bezrecepšu atkrēpošanas līdzekli bronheksīnu;

• mēģināju turēties pie principa, ka atveseļošanās periodā nevajag lietot neko, kas varētu organismam kaitēt;

• ieteikumu ēst, cik iespējams veselīgi - daudz augļu, dārzeņu, bioloģisku, dabisku produktu -, mēs visi zinām, bet cik daudzi no mums to ievēro dzīvē? Ārstējoties par uzturu piedomāju divreiz rūpīgāk."

Lelde Miglāne. trīs bērnu mamma, mājsaimniece: „Kad veicu pirmo testu, atbilde bija negatīva, koronavīrusu neapstiprināja. Palietoju sūkājamās tabletes pret kakla sāpēm -simptomi pārgāja. Pēc 10 dienām veicu testu atkārtoti, un šoreiz tas bija pozitīvs. Tā kā man ir arī astma, nudien biju nobijusies -negribu slimnīcu, negribu pie elpošanas aparātiem! Jāatzīst, ka slimības otrajā etapā simptomi jau izpaudās koši... Pirmās trīs dienas man ļoti sāpēja galva, tad pievienojās dziļš klepus, pazuda oža, garša un trīs dienas ļoti sāpēja kājas. Muskuļu sāpes gluži kā pie gripas! Tikpat pakāpeniski kā sākušies, šie simptomi lēnām pārgāja. Tikai garšas sajūta un oža vēl nav pilnībā atgriezusies. Jūtu tikai ļoti spēcīgi izteiktus aromātus, bet aizvien negaršo kafija, viss šķiet rūgts. Arī nogurums ilgāku laiku bija izteikts: mazliet pastaigāju - besis, aizeju uz veikalu - besis.

Ja agrāk nūjoju 7-10 km, tagad vairāk par 2 km nespēju.

Lūk, dažas lietas, kas man palīdzēja atgūt pašsajūtu ārstēšanās laikā:

• ārstējoties atcerējos, ka biju kaut kur lasījusi - slimojot ar Covid-19, esot nepārtraukti jādzer kaut kas silts. Tāpēc visas dienas garumā dzēru siltas tējas, siltu ūdeni, siltu ūdeni ar cidoniju sīrupu;

• tā kā man ir astma, visas zāles, ko lietoju, rada sirdsdarbības paātrinājumu. Tāpēc, uzsākot ārstēties no koronavīrusa, papildus lietoju medikamentu, kas satur aktīvo vielu meldoniju, lai palīdzētu sirdij;

• lietoju arī uztura bagātinātāju kapsulās, kas satur augu ekstraktus un paredzēts elpošanas sistēmas stiprināšanai, elpošanas atvieglošanai."

 

Period3 Jan 2021

Media coverage

1

Media coverage

  • TitleSpēku atgūšana pēc pārslimota koronavīrusa
    Media name/outletŽurnāls " Veselība"
    Country/TerritoryLatvia
    Date3/01/21
    PersonsMadara Tirzīte

Field of Science

  • 3.2 Clinical medicine