Abstract
Ievads.
Daļa pētnieku uzsver, ka cilvēkiem ar aptaukošanos ir paaugstināts risks saslimt ar resnās zarnas, piena dziedzera u. c. onkoloģiskām slimībām (Giovannucci, et al., 2010; Handelsman, et al., 2013). Ir pētījumi, kuros konstatēta statistiski ticama saistība starp multiplo mielomu (MM) un aptaukošanos, CD, hiperglikēmiju (Tamayo et al., 2014, Richardson, 2005). IL-6, kuru producē adipocīti, uzskata arī par MM progresēšanas faktoru (Wallin et al., 2011). Savukārt Beason et al. (2013) pierāda, ka adipoziem MM slimniekiem ir labāki dzīvildzes rādītāji, jo vēlīnāk veidojas kaheksija.
Darba mērķis, materiāls un metodes.
Analizēt sakarības starp MM slimnieku ķermeņa masas indeksu, vēdera apkārtmēru un laboratoriski morfoloģiskajiem rādītājiem. 110 MM pacientiem izvērtējām ķermeņa masas indeksu (ĶMI), MM stadijas pēc Salmon–Durie, ß2-mikroglobulīnu, LDH, albumīnus, kopējo olbaltumu, Hb līmeni, Tr skaitu, glomerulu filtrācijas ātrumu, kreatinīnu,
CRO, kalcija un kālija līmeni, M gradientu, IgG, IgA. Morfoloģisko datu izpētē tika lietotas rutīnas krāsošanas metodes un MM diagnostiskie testi. Trepānbiopsijās imūnhistoķīmiski tika izvērtēti šādi marķieri: CD138, CD20, LCA, ciklīns D1, p53, Ki-67, BCL2, CD56.
Rezultāti.
Analizēto MM pacientu (47 vīriešu un 63 sieviešu) vidējais aritmētiskais ķermeņa masas indekss bija (Mean ± SD) 27,9 ± 5,36, taču tas svārstījās no 19,9 līdz 46,61. Slimniekiem sākotnējās slimības 1. un 2. stadijā ĶMI bija attiecīgi 29 ± 5,15 un 24 ± 6,66, bet vēlīnā (III) stadijā – 26,1 ± 3,41. Izvērtējot sakarības starp ĶMI un M gradientu, konstatējām vāji negatīvu statistiski ticamu korelāciju (rs = −0,2033; p = 0,0375). Analogas korelācijas iegūtas ar multiplās mielomas stadijām (rs = −0,2028; p = 0,0362) un mielomas šūnu (CD138+) daudzumu kaulu smadzenēs (rs = −0,2129; p = 0,0277). Statistiski ticama korelācija netika atrasta starp ĶMI un ß2-mikroglobulīna, LDH, albumīna, kopējā
olbaltuma, hemaglobīna, kreatinīna, kalcija, kālija, CRO līmeni, kā arī ar trombocītu skaitu un GFĀ (p > 0,05). Pacientu vidējais aritmētiskais vecums bija 64,25 ± 10,07 gadi.
Secinājumi.
Vidējais aritmētiskais ķermeņa masas indekss pacientiem ar primāri diagnosticētu MM bija augstāks par normu – 27,9 ± 5,36 un, iespējams, aptaukošanās ir viens no riska faktoriem multiplās mielomas attīstības sākuma posmā. Atrastā negatīvā korelācija starp ĶMI un mūsu pētāmo slimnieku atsevišķiem labākiem laboratoriskiem un morfoloģiskiem kritērijiem norāda uz ĶMI protektīvo darbību pētāmās ļaundabīgās slimības progresēšanas gaitā
Daļa pētnieku uzsver, ka cilvēkiem ar aptaukošanos ir paaugstināts risks saslimt ar resnās zarnas, piena dziedzera u. c. onkoloģiskām slimībām (Giovannucci, et al., 2010; Handelsman, et al., 2013). Ir pētījumi, kuros konstatēta statistiski ticama saistība starp multiplo mielomu (MM) un aptaukošanos, CD, hiperglikēmiju (Tamayo et al., 2014, Richardson, 2005). IL-6, kuru producē adipocīti, uzskata arī par MM progresēšanas faktoru (Wallin et al., 2011). Savukārt Beason et al. (2013) pierāda, ka adipoziem MM slimniekiem ir labāki dzīvildzes rādītāji, jo vēlīnāk veidojas kaheksija.
Darba mērķis, materiāls un metodes.
Analizēt sakarības starp MM slimnieku ķermeņa masas indeksu, vēdera apkārtmēru un laboratoriski morfoloģiskajiem rādītājiem. 110 MM pacientiem izvērtējām ķermeņa masas indeksu (ĶMI), MM stadijas pēc Salmon–Durie, ß2-mikroglobulīnu, LDH, albumīnus, kopējo olbaltumu, Hb līmeni, Tr skaitu, glomerulu filtrācijas ātrumu, kreatinīnu,
CRO, kalcija un kālija līmeni, M gradientu, IgG, IgA. Morfoloģisko datu izpētē tika lietotas rutīnas krāsošanas metodes un MM diagnostiskie testi. Trepānbiopsijās imūnhistoķīmiski tika izvērtēti šādi marķieri: CD138, CD20, LCA, ciklīns D1, p53, Ki-67, BCL2, CD56.
Rezultāti.
Analizēto MM pacientu (47 vīriešu un 63 sieviešu) vidējais aritmētiskais ķermeņa masas indekss bija (Mean ± SD) 27,9 ± 5,36, taču tas svārstījās no 19,9 līdz 46,61. Slimniekiem sākotnējās slimības 1. un 2. stadijā ĶMI bija attiecīgi 29 ± 5,15 un 24 ± 6,66, bet vēlīnā (III) stadijā – 26,1 ± 3,41. Izvērtējot sakarības starp ĶMI un M gradientu, konstatējām vāji negatīvu statistiski ticamu korelāciju (rs = −0,2033; p = 0,0375). Analogas korelācijas iegūtas ar multiplās mielomas stadijām (rs = −0,2028; p = 0,0362) un mielomas šūnu (CD138+) daudzumu kaulu smadzenēs (rs = −0,2129; p = 0,0277). Statistiski ticama korelācija netika atrasta starp ĶMI un ß2-mikroglobulīna, LDH, albumīna, kopējā
olbaltuma, hemaglobīna, kreatinīna, kalcija, kālija, CRO līmeni, kā arī ar trombocītu skaitu un GFĀ (p > 0,05). Pacientu vidējais aritmētiskais vecums bija 64,25 ± 10,07 gadi.
Secinājumi.
Vidējais aritmētiskais ķermeņa masas indekss pacientiem ar primāri diagnosticētu MM bija augstāks par normu – 27,9 ± 5,36 un, iespējams, aptaukošanās ir viens no riska faktoriem multiplās mielomas attīstības sākuma posmā. Atrastā negatīvā korelācija starp ĶMI un mūsu pētāmo slimnieku atsevišķiem labākiem laboratoriskiem un morfoloģiskiem kritērijiem norāda uz ĶMI protektīvo darbību pētāmās ļaundabīgās slimības progresēšanas gaitā
Translated title of the contribution | Characteristics of body mass index of patients with multiple myeloma |
---|---|
Original language | Latvian |
Pages | 205 |
Publication status | Published - 2016 |
Event | RSU Scientific Conference 2016 - Riga, Latvia Duration: 17 Mar 2016 → 18 Mar 2016 https://www.rsu.lv/en/rsu-scientific-conference-2016 https://www.rsu.lv/rsu-zinatniska-konference-2016 |
Conference
Conference | RSU Scientific Conference 2016 |
---|---|
Country/Territory | Latvia |
City | Riga |
Period | 17/03/16 → 18/03/16 |
Other | RSU zinātniskā konference 2016 |
Internet address |
Keywords*
- Multiple myeloma
- body mass index (BMI)
- oncological risk
Field of Science*
- 3.1 Basic medicine
- 3.2 Clinical medicine
Publication Type*
- 3.4. Other publications in conference proceedings (including local)