Abstract
Subluksētu lēcu operācijas ir vienas no sarežģītākajām acs priekšējo daļu ķirurģiju veidiem, kuras ir raksturīgas ar ilgāku operācijas laiku, individuālu operācijas taktiku ar lielu iespēju to piespiedu kārtā mainīt komplicētas norises rezultātā, palielinātu intraoperatīvo un postoperatīvo komplikāciju biežumu, potenciāli sliktākiem postoperatīviem rezultātiem, ja salīdzina ar parastu kataraktas operāciju. Fakomemulsifikācija kā kataraktas operācijas pamatķirurģijas veids ir izmantojams arī subluksētu lēcu ķirurģiskajā ārstēšanā ar vismazākajām iespējamajām komplikācijām, papildus izmantojot kapsulas maisu stabilizējošas ierīces. Priekšējās kapsulas atveres jeb kapsulorekša mērījumi pēc subluksētu lēcu kataraktas ķirurģijas ļauj spriest par fakoemulsifikācijas metodes īstermiņa un ilgtermiņa efektivitāti šīs patoloģijas ķirurģiskajā ārstēšanā. Darba mērķis. Analizēt priekšējās kapsulas atveres (kapsulorekša) izmaiņas pēc kataraktas operācijas pacientiem ar subluksētu lēcu un pierādīt tās saistību ar lēcas saišu vājumu/trūkumu, kā arī izmantotās ķirurģijas metodes efektivitāti. Darba metodes. Pētījumā tika iekļauti 53 pacienti (53 acis) ar dažādas izcelsmes lēcas subluksāciju, pirmo sešu mēnešu laikā pēc subluksētas lēcas fakoemulsifikācijas operācijas ar intraokulārās lēcas (IOL) un kapsulas tensijas riņķa (CTR) vai modificētā kapsulas tensijas riņķa jeb Cionni riņķa (mCTR) implantācijas tika analizēta kapsulorekša atveres samazināšanās, kā arī ilgtermiņā (5 gadu periodā pēc pēdējā pacienta iesaistīšanas pētījumā) tika analizēts vēlīnās IOL-CTR-kapsulas maisa kompleksa dislokāciju biežums pētījuma grupas pacientiem. Darba rezultāti. Kopējās kapsulorekša laukuma izmaiņas no pirmās dienas pēc operācijas līdz sestajam mēnesim samazinās vidēji no 14,25 mm2 līdz 12,13 mm2, kas atbilst 14,8 % procentiem no sākotnējās vērtības, un šīs izmaiņas ir statististiski nozīmīgas (p < 0,001). Pacientiem ar acs traumu anamnēzē vidējais samazinājums būs no 15,57 mm2 līdz 12,72 mm2, kas atbilst 18,30 % samazinājumam, bet, ja pacientiem nav traumas, samazinājums ir no 13,66 mm2 līdz 11,87 mm2, kas atbilst 13,10 % samazinājumam. Ja implantētā CTR diametrs ir 11 mm, tad kapsulorekša laukums no sākotnējā vidējā 13,70 mm2 samazināsies pēc 6 mēnešiem līdz 10,58 mm2, un tas atbilst 22,7 % samazinājumam; savukārt, ja CTR diametrs ir 12 mm, tad kapsulorekša laukums no sākotnējiem vidēji 14,61 mm2 samazinās līdz 13,43 mm2, un tas atbilst 8,07 %. Ja operācijas laikā izmantotā kapsulas riņķa veids ir CTR, tad kapsulorekša laukums no sākotnēji vidējās vērtības 13,90 mm2 samazinās līdz 11,30 mm2, kas atbilst 18,70 % samazinājumam, bet, jā kapsulas riņķa veids ir mCTR (Cionni), sākotnējais vidējais kapsulorekša laukums no 14,65 mm2 samazinās līdz 13,33 mm2, kas atbilst 9,01 %. Kapsulorekša laukuma lieluma izmaiņas 3 mēnešus pēc operācijas, izmantojot daudzfaktoru regresijas palīdzību, var paredzēt, izmantojot šādus prediktorus: iesaistītā acs, CTR diametrs, glaukoma un trauma. Visiem modelī iekļautajiem prediktoriem ir statistiski nozīmīga ietekme uz kapsulorekša laukuma 3 mēnešu izmaiņām (p < 0,05). Promocijas darba ietvaros tika izveidots otrs regresijas modelis, kurš paredzēs kapsulorekša laukuma pēc operācijas 3 mēnešu reālo vērtību. Rezultātā ieguva, ka modelī var iekļaut šādus prediktorus: kapsulorekša laukums 1 dienu pēc operācijas, iesaistītā acs, CTR diametrs, glaukoma. Visiem modelī iekļautajiem prediktoriem ir statistiski nozīmīga ietekme uz kapsulorekša laukuma pēc operācijas 3 mēnešu vērtību (p < 0,05). Laikā no 2011. gada (pētījuma sākuma) līdz 2020. gada martam 7 pacientiem (13,2 %) tika novērota vēlīnā IOL-CTR-kapsulas maisa dislokācija. Secinājumi. Priekšējās kapsulas atveres samazināšanās pēc kataraktas operācijas pacientiem ar subluksētu lēcu ir pakāpeniska, visstraujāk samazinoties 1 mēnesi pēc operācijas. Ir izveidots kapsulorekša laukuma pēcoperācijas 3 mēnešu vērtības prognozes modelis, kas ļauj precīzāk identificēt pacientus ar lielāku strauja kapsulorekša samazināšanās risku. Postoperatīvās un vēlīnās komplikācijas vairāk tika novērotas pacientiem ar pseidoeksfoliāciju sindromu un glaukomu. Vēlīnās IOL-CTR-kapsulas maisa dislokācijas subluksētu lēcu grupā ir bieži sastopamas, bet to attīstīšanās laiks ilgtermiņa pēcoperācijas periodā neatšķiras no vēlīno IOL dislokāciju laika pacientiem pēc parastas kataraktas operācijas. Kapsulas tensijas riņķa vai modificētā kapsulas tensijas riņķa lietošana izteikti samazina priekšējās kapsulas atveres savilkšanos laika periodā, samazināšanās apmērs var tikt pielīdzināts kā nekomplicētas kataraktas gadījumā. Lēcas saišu vājums/trūkums, mazs sākotnējais kapsuloreksis un priekšējās kapsulas LEC neskalošana neietekmē priekšējās kapsulas savilkšanās apjomu, ja operācijā izmantots CTR vai modificētais CTR un hidrofobās akrila IOL. Subluksētu lēcu kataraktas ķirurģiju var pielīdzināt parastai kataraktas operācijai, izmantojot papildu instrumentus un ierīces (varavīksnenes un kapsulas āķus, CTR vai mCTR), lēcas un kapsulas maisa stabilizēšanai, zonulu saudzēšanai un stabilizācijai, lai nepadziļinātu to defektu. Izstrādātas rekomendācijas subluksētu lēcu ārstēšanas ķirurģiskajai taktikai, postoperatīvo un vēlīno komplikāciju riska mazināšanai
Translated title of the contribution | Changes to the Anterior Capsular Opening of Human Lens after Cataract Surgery in Patients with Subluxated Lenses |
---|---|
Original language | Latvian |
Supervisors/Advisors |
|
Place of Publication | Rīga |
Publisher | |
Publication status | Published - 2021 |
Keywords*
- Zinātnes nozare – klīniskā medicīna, apakšnozare – oftalmoloģija
- promocijas darbs
Field of Science*
- 3.2 Clinical medicine
Publication Type*
- 4. Doctoral Thesis