Abstract
Akūts rinosinusīts ir ļoti izplatīta un sociāli nozīmīga slimība, ko visbiežāk izraisa
vīrusu infekcijas, taču pēdējā desmitgadē tā bieži kļuvusi par iemeslu nepamatotai
antibiotiku lietošanai. Priekšstati par deguna blakusdobumiem ir būtiski mainījušies – no senām spekulācijām par smadzeņu gļotu drenāžu līdz mūsdienu izpratnei par
deguna blakusdobumu kā sarežģītu aerokrīnu orgānu, kas, pateicoties slāpekļa
oksīda ražošanai, nodrošina antimikrobiālu aizsardzību un uzlabo plaušu funkciju.
Mūsdienu klīniskajās vadlīnijās, galvenais uzsvars tiek likts uz precīzu rinosinusīta
fenotipēšanu – virāla, postvirāla un bakteriāla iekaisuma izdalīšanu, stingri pamato
joties uz simptomu ilgumu un smagumu. Virāla un postvirāla rinosinusīta ārstēšanā
galvenā loma ir simptomātiskajai un pretiekaisuma terapijai, izmantojot intranazālos
kortikosteroīdus, deguna dobuma skalošanu un racionālu fitoterapiju, kas palīdz
atjaunot gļotādas funkciju. Savukārt akūta bakteriāla rinosinusīta gadījumā vadlīnijas
stingri iesaka ievērot “nogaidošo taktiku”, kas paredz antibiotiku nozīmēšanu tikai
tad, ja pacienta stāvoklis neuzlabojas vai pasliktinās 3 līdz 7 dienu laikā.
Papildizmeklējumi un attēldiagnostika nekomplicētos gadījumos nav nepieciešami – tie ieteicami tikai tad, ja ir aizdomas par slimības hronizēšanos, adekvātas
terapijas neefiktivitāti vai bīstamām orbitālām un intrakraniālām komplikācijām
vīrusu infekcijas, taču pēdējā desmitgadē tā bieži kļuvusi par iemeslu nepamatotai
antibiotiku lietošanai. Priekšstati par deguna blakusdobumiem ir būtiski mainījušies – no senām spekulācijām par smadzeņu gļotu drenāžu līdz mūsdienu izpratnei par
deguna blakusdobumu kā sarežģītu aerokrīnu orgānu, kas, pateicoties slāpekļa
oksīda ražošanai, nodrošina antimikrobiālu aizsardzību un uzlabo plaušu funkciju.
Mūsdienu klīniskajās vadlīnijās, galvenais uzsvars tiek likts uz precīzu rinosinusīta
fenotipēšanu – virāla, postvirāla un bakteriāla iekaisuma izdalīšanu, stingri pamato
joties uz simptomu ilgumu un smagumu. Virāla un postvirāla rinosinusīta ārstēšanā
galvenā loma ir simptomātiskajai un pretiekaisuma terapijai, izmantojot intranazālos
kortikosteroīdus, deguna dobuma skalošanu un racionālu fitoterapiju, kas palīdz
atjaunot gļotādas funkciju. Savukārt akūta bakteriāla rinosinusīta gadījumā vadlīnijas
stingri iesaka ievērot “nogaidošo taktiku”, kas paredz antibiotiku nozīmēšanu tikai
tad, ja pacienta stāvoklis neuzlabojas vai pasliktinās 3 līdz 7 dienu laikā.
Papildizmeklējumi un attēldiagnostika nekomplicētos gadījumos nav nepieciešami – tie ieteicami tikai tad, ja ir aizdomas par slimības hronizēšanos, adekvātas
terapijas neefiktivitāti vai bīstamām orbitālām un intrakraniālām komplikācijām
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Pages | 69-73 |
| No. | sept./okt. |
| Specialist publication | Latvijas Ārsts |
| Publication status | Published - Oct 2026 |
Keywords*
- Rhinosinusitis
Field of Science
- 3.2 Clinical medicine
Publication Type*
- 6. Other publications
Cite this
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver