ATTĀLINĀTĀ DARBA APSTĀKĻU ATŠĶIRĪBAS STARP DZIMUMIEM LATVIJĀ COVID-19 PANDĒMIJAS LAIKĀ

Research output: Contribution to conferenceAbstractpeer-review

90 Downloads (Pure)

Abstract

Ievads. Lai ierobežotu SARS-CoV-2 (turpmāk COVID-19) vīrusa izplatību, darba devēji pandēmijas
laikā bija spiesti pielāgot biznesa procesus, t.sk. darbu organizējot attālināti. Tādējādi darbiniekiem
darba apstākļi krasi mainījās no ierasti nodrošinātās biroja vides uz pašiekārtotu darba vietu mājās.
Pētījuma “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā
un priekšlikumi sabiedrības noturībai” mērķis bija izvērtēt COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto
ierobežojumu ietekmi uz nodarbinātību un nodarbinātības formu izmaiņas no nodarbināto un darba
devēju puses. Minētā pētījuma un tā turpinājuma laikā savāktie dati tika izmantoti, lai novērtētu
darba devēju sniegto atbalstu un tā atšķirības abu dzimumu attālinātā darba veicējiem.
Pētījumā tika veikta nodarbināto anketēšana 2 viļņos – 2020. gada rudenī (1006 pilnas anketas, 437
attālinātā darba veicēji, 16,1% vīrieši un 83,9% sievietes) un 2021. gada pavasarī (1027 pilnas anketas, 544 attālinātā darba veicēji, 24,9% vīrieši un 75,1% sievietes), abos pētījumos vidējais vecums -
43,1 gadi. Pētījumā analizētas atšķirības starp dzimumiem par darba devēju nodrošinātajiem pasākumiem, kas ir bijuši nepieciešami, taču nav tikuši nodrošināti.
Aptauju dati tika iegūti, izmantojot REDCap (Research Electronic Data Capture) elektronisko datu
ievākšanas un apkopošanas rīku. Datu apstrāde veikta, izmantojot datu apstrādes programmas IMB
SPSS 26. versiju.
Rezultāti. 1. aptaujas vilnī par 10,8% vairāk sieviešu atzīmēja, ka darbam attālināti bija nepieciešams
dators, tomēr tas netika nodrošināts (2. vilnī par 14,3% sieviešu vairāk). Tāpat 1. vilnī par 12,2%
vairāk sieviešu norādīja, ka bija nepieciešams datora galds un krēsls, bet tie netika nodrošināti (2.
vilnī par 4,8% vairāk sieviešu). Sievietes biežāk atzīmēja, ka bija nepieciešama apmācība, kā mazināt
stresu, tomēr tā netika nodrošināta (1. vilnis - 10,8%, 2. vilnis - 7,0%). Papildus, 1. vilnī par 12,9%
vairāk sieviešu (2. vilnī par 8,4% vairāk sieviešu) minēja, ka darba devējs nav noskaidrojis, kādos
apstākļos darbinieks strādā.
Secinājumi. Abos COVID-19 viļņos sievietes saņēmušas mazāku atbalstu no saviem darba devējiem,
jo viņas biežāk nekā vīrieši norādīja, ka darba devēju veiktie pasākumi bijuši nepieciešami, bet
nav īstenoti. Pandēmijas 1. vilnī novērojama lielāka atšķirība nekā 2. vilnī. Domājams, darba
devējs viena uzņēmuma ietvaros nodrošina vienādu attieksmi pret abu dzimumu darbiniekiem, bet
atšķirības starp dzimumiem var skaidrot ar atšķirīgo dzimumu īpatsvaru nozarēs strādājošo darbinieku
vidū (riska nozares - izglītība un valsts pārvalde).

Conference

Conference80th International Scientific Conference of the University of Latvia
Abbreviated titleLU
Country/TerritoryLatvia
CityRiga
Period11/02/2226/04/22
OtherLatvijas Universitātes 80. Starptautiskā zinātniskā konference

Sekcija "Molekulārā bioloģija/Molecular biology" 18.02.2022.
Sekcija „Ergonomika un darba vide, industriālā inženierija” 18.02.2022.
Sekcija “Kritiskās domāšanas iespējas un robežas mūsdienu Latvijā” 03.03.2022.
Internet address

Keywords*

  • attālinātais darbs
  • COVID-19
  • dzimumu atšķirības

Field of Science*

  • 3.3 Health sciences

Publication Type*

  • 3.4. Other publications in conference proceedings (including local)

Cite this