CD56, p53 un ciklīna D1 ekspresijas biežums multiplās mielomas šūnās un tā saistība ar klīniskajiem un laboratoriskajiem saslimšanas rādītājiem

Ievads. Multiplās mielomas (MM) klīniskās gaitas novērtēšanai un prognozēšanai lieto dažādus
klīniskus, laboratoriskus un morfoloģiskus rādītājus (Durie and Salmon, 1975; Greipp et al., 2005;
Athanasiou, et al., 2001; Singhal et al., 2006; Subramanian et al., 2007). Vairāku onkogēno un aberanto
marķieru, t. sk. CD56, p53, ciklīna D1, ekspresiju nozīme literatūrā tiek vērtēta pretrunīgi (Athanasiou
et al., 2001; Harrington et al., 2009; Chen et al., 2012).
arba mērķis, materiāls un metodes. Darba mērķis ir analizēt CD56, ciklīna D1, p53 ekspresijas biežumu mielomas šūnās un tā korelāciju ar multiplās mielomas slimnieku klīniskajiem un laboratoriskajiem testiem.
Pētījumā tika analizēti 122 pacientu 2011.–2015. gada trepānbiopsijas un klīniskie un laboratoriskie dati no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoloģijas klīnikas. Tika
izvērtēts pacientu vecums, dzimums un audzēja stadija pēc Durie–Salmon klasifikācijas, noteikts
ß2-mikroglobulīna un hemoglobīna (Hb) līmenis, trombocītu (Tr) skaits, glomerulu filtrācijas ātrums
(GFĀ), kreatinīna, C-reaktīvā olbaltuma (CRO), kalcija līmenis un M gradients. Noteicām ciklīna D1,
p53 un CD56 ekspresiju, izmantojot EnVision imūnhistoķīmisko vizualizācijas sistēmu. Rezultāti tika
apstrādāti ar Microsoft Excel un Graph Pad Prism programmu.
ezultāti. Pacientu grupas vidējais vecums (± SD) bija 64,88 ± 10,01 gadi, 53 bija vīrieši un
69 sievietes.
Ciklīna D1 ekspresija tika novērota 62 pacientiem (51 %). Ciklīna D1 ekspresija statistiski ticami
korelēja ar paaugstinātu ß2-mikroglobulīna (rs = +0,19; p = 0,033) un kalcija (rs = +0,24; p = 0,009)
līmeni, kā arī ar patoloģiskiem lūzumiem (rs = +0,29; p = 0,0014). Diagnosticējām arī šī marķiera statistiski ticamu pozitīvu korelāciju ar vēlīnākām stadijām pēc Durie–Salmon klasifikācijas (rs = +0,41;
p < 0,0001).
p53 tumora supresorā gēna klātiene tika konstatēta 44 pacientiem (36 %), tā ekspresija statistiski ticami korelēja ar paaugstinātu ß2-mikroglobulīna (rs = +0,27; p = 0,0025), kreatinīna (rs = +0,21;
p = 0,018) un CRO līmeni (rs = +0,2; p = 0,025), kā arī noteicām statistiski ticamu pozitīvu korelāciju ar ekspresiju un vēlīnākām MM stadijām pēc Durie–Salmon klasifikācijas (rs = +0,41; p < 0,0001).
p53 ekspresija statistiski ticami korelēja ar samazinātu hemoglobīna līmeni (rs = −0,38; p < 0,0001),
trombocītu daudzumu (rs = −0,21; p = 0,023) un GFĀ (rs = −0,21; p = 0,021).
CD56 ekspresija tika novērota 95 pacientiem (78%). CD56 pozitivitāte statistiski ticami korelēja
ar pazeminātu ß2-mikroglobulīna (rs = −0,22; p = 0,013) un kreatinīna (rs = −0,24; p < 0,0001) līmeni
un palielinātu trombocītu skaitu (rs = +0,2; p = 0,031), GFĀ (rs = +0,43; p < 0,0001) un paaugstinātu
hemoglobīna līmeni (rs = +0,25; p = 0,005), kā arī konstatējām statistiski ticamu negatīvu korelāciju ar
CD56 ekspresiju un agrīnākām stadijām pēc Durie–Salmon klasifikācijas (rs = −0,3; p = 0,0009).
Secinājumi.
1. CD56 ekspresijas izzušana attīstās vienlaikus ar multiplās mielomas progresēšanu un
izmaiņām vairākos laboratoriskajos rādītājos.
2. Aberantā p53 un ciklīna D1 proteīna uzkrāšanās mielomas šūnu kodolos korelē ar sliktāku
multiplās mielomas prognozi un vēlīnākām tās stadijām.