CILVĒKFAKTORS UN RISKU NOVĒRTĒŠANAS METODIKA RAŽOŠANAS UZŅĒMUMOS

Ievads. Biznesa vidē ir svarīgi apzināties cilvēkfaktora un ergonomikas nozīmi darba vides risku vadībā, jo nodarbinātie, neskatoties uz aizvien pieaugošo moderno tehnoloģiju ieviešanu un darba vietas uzlabojumiem, pieļauj kļūdas darbā, kas rezultējās ar dažāda smaguma nelaimes gadījumiem. Valsts darba inspekcija norāda, ka darba devēji nenovērtē regulāri darba vides riskus (VDI, 2020). Nelaimes gadījumi darba vietās rodas nepietiekamas apmācības rezultātā, kad nodarbinātajam nav skaidrs uzdotais uzdevums un, pieņemot lēmumus, rodas dažādas cilvēciskas kļūdas. Šo iemeslu dēļ ir nepieciešams padziļināti izpētīt cilvēkfaktoru un risku vadības savstarpējo mijiedarbību risku novērtēšanas procesā, kas palīdz kompleksi novērtēt darba vietā pastāvošos riskus no dažādiem aspektiem. Pasaules literatūrā atrodamas vairākas novērtēšanas metodes un matricas. Tāpēc šī pētījuma mērķis ir padziļināti izpētīt risku vadības matricas nozīmīgumu un tās pielietošanas iespējas saistībā ar cilvēkfaktoru.
Metodes. Tika izvēlēta viena no populārākajām risku novērtēšanas matricām (Bevilacqua, 2018), kurā iekļauta cilvēkfaktora izpēte kļūdu seku analīzē.
Rezultāti. Izvērtējot risku novērtēšanas matricu, iegūts, ka tā sastāv no dažādiem risku vadībai nozīmīgiem faktoriem. Riska seku izvērtēšanai tiek ņemts vērā veselības un drošības aspekti, t.sk. cilvēkfaktors, ekonomiskā ietekme, ietekme uz vidi un reputācija. Turpretī iespējamība, konkrētajā uzņēmumā tiek iedalīta lielākos laika intervālos, piem., reizi sešos mēnešos, reizi gadā, reizi 10. gados u.t.t. Lai novērtētu cilvēkfaktora ietekmi uz risku novērtēšanu un vadību uzņēmumā, tiek noteikti dažādi mainīgie faktori, piemēram, nevēlamie notikumi, ar ko saprot gandrīz notikušos nelaimes gadījumu un notikušos nelaimes gadījumu vai ievainojumu uzskaite. Papildus tiek novērtēti cilvēkkļūdu cēloņi, piemēram, nepareiza aprīkojuma iekraušana, pacelšana vai nomaiņa, neatbilstoša aprīkojuma izmantošana, koncentrēšanās spējas zaudēšana, precizitātes trūkums, neatbilstošs izpildes ātrums un steiga. Ir ļoti daudzi iemesli, kādēļ rodas cilvēku kļūdas un tās nepieciešams rūpīgi identificēt, izanalizēt un izstrādāt risku samazināšanas pasākumus. Lai uzlabotu cilvēkkļūdu analīzi ir darba vides risku novērtēšanas matricā, tiek noteikti indikatori, kas ir jāņem vērā, piemēram, nodarbināto apmācības līmenis, pieejamais laiks uzdevuma izpildei, cilvēka un mašīnas saskarsme, kas ietver arī ergonomiku darbā. Darbinieku pieredzes līmenis un uzņēmuma drošības kultūra ir svarīgs aspekts, nodrošinot veselīgus un drošus darba apstākļus.
Secinājumi. Cilvēkfaktora nozīme risku vadība tikai vēl attīstās un izpētīto risku novērtēšanas matricu iespējams uzlabot un pielāgot konkrētajam uzņēmumam, izvērtējot pastāvošos darba vides riskus, nelaimes gadījumu biežumu un iespējamās izmaksas saistībā ar riska sekām.