Abstract
Džudo ir kontakta, spēka un sarežģītas koordinācijas divcīņas sporta veids, kas dinamiski mainās un ietver cīņu gan stāvus, gan guļus. Tas radies Japānā 1882. gadā, un tā pamatlicējs ir Dzigoro Kano. Džudo izmanto bagātīgu tehnisko arsenālu, taču sacensībās visefektīvākie ir konkrēti metieni un noturēšanas paņēmieni. Atšķirībā no citiem cīņas sportiem džudo kata sacensībās tehniku demonstrē sadarbībā ar partneri.
Džudo raksturo augstas fizioloģiskās prasības un koordinācijas attīstība, kas visstraujāk progresē bērnībā un jaunībā. Mācību metodes un tehnikas apguve atšķiras, bet dominē uzskats, ka bāzes tehnikas apguve ir būtiska. Sporta zinātnieki turpina pētīt džudo attīstību, īpaši efektīvākas mācību metodes un paņēmienu pielietojumu. Latvijā džudo nodarbības var sākt no 4 gadu vecuma, taču sporta skolu sistēmā trūkst tehniskās sagatavošanas vērtēšanas.
Darba autors pēta optimālas treniņu metodes 7–12 gadus veciem džudistiem, lai palielinātu treniņu procesa efektivitāti un veicinātu sportisko meistarību.
Original language | Latvian |
---|---|
Qualification | Doctor of Philosophy (PhD) |
Awarding Institution |
|
Supervisors/Advisors |
|
Place of Publication | Rīga |
Publisher | |
Publication status | Published - 2022 |
Field of Science*
- 3.3 Health sciences
- 5.3 Educational sciences
Publication Type*
- 4. Doctoral Thesis