Abstract
Ievads. Cilvēkiem darbspējīgā vecumā viens no galvenajiem mērķiem rehabilitācijā ir darba
spēju atjaunošana. Lai veicinātu personas atgriešanos darbā, svarīgi ir balstīt terapijas procesu uz
sākotnējo novērtējumu un terapijas laikā sistemātiski to kontrolēt, pielietojot standartizētus novērtēšanas instrumentus. Latvijā ergoterapeitu praksē lietotās metodes nesniedz pietiekamu informāciju
par personas darba spējām. Citviet ergoterapeitu praksē, lai novērtētu personas darba spējas, lieto
novērtēšanas instrumentu Dialogue about Working Ability (DWA) (Linddahl, Norrby, 2012).
Darba mērķis, materiāls un metodes. Novērtēt personu darba spējas, izmantojot novērtēšanas
instrumentu DWA un pārbaudīt DWA latviskās versijas ticamību. DWA tika sagatavots latviešu valodā.
Pirms instrumenta lietošanas tika veikta sagatavotās versijas pārbaude (pilotpētījums). Dalībnieki
pētījumam tika atlasīti, sadarbojoties ar praktizējošiem ergoterapeitiem no trijām prakses vietām
atbilstoši iekļaušanas kritērijiem. DWA aizpildīja gan dalībnieki, gan ergoterapeiti. Pirms instrumenta
aizpildīšanas ergoterapeiti tika izglītoti par DWA aizpildīšanas procedūru un vērtēšanas sistēmu.
Rezultāti. Pētījumā piedalījās 20 sievietes un 10 vīrieši, kuru vidējais vecums – 43 gadi
(SD ± 13,08). 73% dalībnieku bija noteikta invaliditāte, 27% pētījumā iesaistīto personu invaliditātes
nebija vai bija noteikta prognozējama invaliditāte. Mazāk nekā puse dalībnieku (40%) strādāja algotu
darbu, bet lielākā daļa (60%) nebija nodarbināti. Darba spējas kopumā klienti novērtēja augstāk nekā
ergoterapeiti. Pētījumā noskaidrots, ka nav korelācijas starp indivīda vecumu un darba spējām ergoterapeita skatījumā. Invaliditāte negatīvi ietekmē personas mijiedarbības un komunikācijas spējas.
Pētījuma dalībniekus, kuri ir nodarbināti, ergoterapeiti novērtēja augstāk nekā tos, kuri nestrādā.
Novērots, ka personām ar augstāko izglītību ir augstākas darba spējas nekā personām ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību.
Secinājumi. Klienti savas darba spējas vērtē augstāk nekā ergoterapeiti. Pastāv savstarpēja sakarība starp nodarbinātību, izglītības pakāpi un to ietekmi uz darba spējām, kas norāda uz
augstākām darba spējām personām, kuras ir nodarbinātas un ieguvušas augstāku izglītību. Pastāv
savstarpēji ticama sakarība starp invaliditāti un tās ietekmi uz darba spējām. Personām, kurām nav
noteikta invaliditāte, darba spējas ir augstākas. Nepastāv savstarpēja sakarība starp personas vecumu
un tā ietekmi uz darba spējām. Novērtēšanas instruments ir ticams, derīgs un lietojams ergoterapeitu
praksē personu darbspējīgā vecumā darba spēju novērtēšanai.
spēju atjaunošana. Lai veicinātu personas atgriešanos darbā, svarīgi ir balstīt terapijas procesu uz
sākotnējo novērtējumu un terapijas laikā sistemātiski to kontrolēt, pielietojot standartizētus novērtēšanas instrumentus. Latvijā ergoterapeitu praksē lietotās metodes nesniedz pietiekamu informāciju
par personas darba spējām. Citviet ergoterapeitu praksē, lai novērtētu personas darba spējas, lieto
novērtēšanas instrumentu Dialogue about Working Ability (DWA) (Linddahl, Norrby, 2012).
Darba mērķis, materiāls un metodes. Novērtēt personu darba spējas, izmantojot novērtēšanas
instrumentu DWA un pārbaudīt DWA latviskās versijas ticamību. DWA tika sagatavots latviešu valodā.
Pirms instrumenta lietošanas tika veikta sagatavotās versijas pārbaude (pilotpētījums). Dalībnieki
pētījumam tika atlasīti, sadarbojoties ar praktizējošiem ergoterapeitiem no trijām prakses vietām
atbilstoši iekļaušanas kritērijiem. DWA aizpildīja gan dalībnieki, gan ergoterapeiti. Pirms instrumenta
aizpildīšanas ergoterapeiti tika izglītoti par DWA aizpildīšanas procedūru un vērtēšanas sistēmu.
Rezultāti. Pētījumā piedalījās 20 sievietes un 10 vīrieši, kuru vidējais vecums – 43 gadi
(SD ± 13,08). 73% dalībnieku bija noteikta invaliditāte, 27% pētījumā iesaistīto personu invaliditātes
nebija vai bija noteikta prognozējama invaliditāte. Mazāk nekā puse dalībnieku (40%) strādāja algotu
darbu, bet lielākā daļa (60%) nebija nodarbināti. Darba spējas kopumā klienti novērtēja augstāk nekā
ergoterapeiti. Pētījumā noskaidrots, ka nav korelācijas starp indivīda vecumu un darba spējām ergoterapeita skatījumā. Invaliditāte negatīvi ietekmē personas mijiedarbības un komunikācijas spējas.
Pētījuma dalībniekus, kuri ir nodarbināti, ergoterapeiti novērtēja augstāk nekā tos, kuri nestrādā.
Novērots, ka personām ar augstāko izglītību ir augstākas darba spējas nekā personām ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību.
Secinājumi. Klienti savas darba spējas vērtē augstāk nekā ergoterapeiti. Pastāv savstarpēja sakarība starp nodarbinātību, izglītības pakāpi un to ietekmi uz darba spējām, kas norāda uz
augstākām darba spējām personām, kuras ir nodarbinātas un ieguvušas augstāku izglītību. Pastāv
savstarpēji ticama sakarība starp invaliditāti un tās ietekmi uz darba spējām. Personām, kurām nav
noteikta invaliditāte, darba spējas ir augstākas. Nepastāv savstarpēja sakarība starp personas vecumu
un tā ietekmi uz darba spējām. Novērtēšanas instruments ir ticams, derīgs un lietojams ergoterapeitu
praksē personu darbspējīgā vecumā darba spēju novērtēšanai.
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Pages | 250-250 |
| Number of pages | 1 |
| Publication status | Published - Mar 2016 |
| Event | RSU Scientific Conference 2016 - Riga, Latvia Duration: 17 Mar 2016 → 18 Mar 2016 https://www.rsu.lv/en/rsu-scientific-conference-2016 https://www.rsu.lv/rsu-zinatniska-konference-2016 |
Conference
| Conference | RSU Scientific Conference 2016 |
|---|---|
| Country/Territory | Latvia |
| City | Riga |
| Period | 17/03/16 → 18/03/16 |
| Other | RSU zinātniskā konference 2016 |
| Internet address |
Field of Science*
- 3.3 Health sciences
Publication Type*
- 3.4. Other publications in conference proceedings (including local)