Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas iznākumu asociētie faktori

Translated title of the contribution: Factors Associated with Outcomes from Human Immunodeficiency Virus Infection

Anda Karnīte

Research output: Types of ThesisDoctoral Thesis

Abstract

Pēdējo desmit gadu laikā kopumā Eiropā novērota AIDS incidences un mirstības samazināšanās HIV inficēto personu vidū. Sasniegumi HIV inficēto personu ārstēšanā ļauj tuvināt to mūža ilgumu rādītājam vispārējā populācijā. HIV cēloņ-specifiskajai mirstībai mazinoties, arī vadošie nāves cēloņi personu, kurām ir HIV, (PLHIV) populācijā arvien vairāk līdzinās tiem, kas ir mirstības pamatā vispārējā populācijā. Zinātniskajā literatūrā atrodama nereti pretrunīga informācija par faktoriem, kas paaugstina agrākas AIDS stadijas un exitus letalis iestāšanās risku. Latvijā līdz šim HIV infekcijas iznākumu (AIDS, exitus letalis) rādītāju tendenču laikā statistiskais nozīmīgums, kā arī faktori, kas šos iznākumus ietekmē, kopējā HIV inficēto personu populācijā nav pētīti. Taču, tā kā Latvijā pēdējo gadu laikā identificēta visaugstākā AIDS incidence Eiropas Savienībā (ES), kā arī tā ieņem trešo vietu HIV asociētās mirstības ziņā, HIV infekcija, tostarp tās iznākumi, ir uzskatāmi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu valstī. HIV iznākumu rādītāju un ar tiem saistīto faktoru izpēte varētu sniegt ieguldījumu infekcijas sekundārās un terciārās profilakses jautājumu risināšanā. Darba mērķis bija noskaidrot cēloniskās un statistiskās sakarības starp cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas iznākumiem un personu raksturojošiem sociāli demogrāfiskiem, veselību ietekmējošu paradumu, veselības stāvokli un aprūpi raksturojošiem faktoriem. Materiāli un metodes. Darbā izmantoti nacionālā HIV gadījumu reģistra un Nāves cēloņu datu bāzes dati, ka arī informācija no HIV pacientu ambulatorās aprūpes medicīniskās dokumentācijas. Pētījuma datu bāze satur informāciju par laikā no 1987.-2010.gadam Latvijā reģistrētām HIV inficētām personām (n=4888); kopējais novērojuma laiks veido 31 193 persongadus (pg). Pamata nāves cēloņi klasificēti saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (10.redakcija). Vecuma standartizētās mirstības noteikšanai izmantota netiešā standartizācija. Mirstības tendenču laikā noteikšanai izmantota lineārā regresija. Asociēto faktoru meklējumiem izmantots Koksa proporcionālo draudu modelis un Puasona regresija. Datu analīzei izmantotas datorprogrammas MS Excel, SPSS 19.0 un CIA. Rezultāti. Pētāmajā laika periodā konstatēts 981 AIDS gadījums un 738 HIV inficētu personu nāves gadījumi, t.i., attiecīgi 35,4 un 23,7 gadījumi 1000 pg. AIDS incidence pēdējo 10 gadu laikā ir nemainīga (izmaiņas laikā nav statistiski ticamas; p=0,91). Kopējā mirstība turpina ik gadus pieaugt par 10% (p=0,002). Standartizējot mirstību pēc vecuma, rādītājs HIV inficētajām personām pēdējo 10 gadu laikā joprojām 5-13 reizes pārsniedz mirstību vispārējā populācijā. Standartizētā mirstības attiecība paaugstinās vidēji par 7% gadā (p=0,008). Piecu gadu izdzīvotība līdz AIDS stadijai ir 83%, līdz exitus letalis – 89% (10 gadu izdzīvotība attiecīgi 73% un 79%). Pētītajā laika periodā PLHIV populācijā zaudēti 680 potenciālie mūža gadi 1000 pg. Katra mirusī persona vidēji zaudē 29 potenciālos mūža gadus. HIV infekcija kā pamata nāves cēlonis norādīts 51,4% gadījumu (11,4 / 1000 pg). Šī cēloņa specifiskā mirstība pēdējo 10 gadu laikā ik gadu paaugstinās par 25% (p<0,001). Otra biežākā nāves pamatcēloņu grupa ir ārējie nāves cēloņi (21,7%, 4,8 / 1000 pg); trešā - asinsrites sistēmas slimības (9,4%, 2,1 / 1000 pg). Pētīto HIV infekcijas iznākumu veicinoši faktori pamatā ir dzimums (vīrietis), lielāks personas vecums HIV diagnozes brīdī, cita tautība (vs. latviešu), injicējamo narkotiku lietošana un homoseksuāli dzimumkontakti, nesenāks infekcijas diagnosticēšanas gads, vēla HIV diagnosticēšana, augsta vīrusu slodze infekcijas diagnosticēšanas brīdī un pārtraukumi antiretrovirālās terapijas procesā. Sievietes ar ieslodzījuma pieredzi (vs. bez tās) zaudē mazāk potenciālo mūža gadu. Secinājumi. Latvijā, pretēji ES rādītājiem, AIDS incidence nesamazinās un mirstība (t.sk. HIV cēloņspecifiskā) turpina pieaugt. Minētos HIV infekcijas iznākumu rādītājus ietekmē gan personu raksturojoši sociāli demogrāfiskie, gan veselību ietekmējošo paradumu, gan veselības stāvokli un aprūpi raksturojošie faktori.
Translated title of the contributionFactors Associated with Outcomes from Human Immunodeficiency Virus Infection
Original languageLatvian
Supervisors/Advisors
  • Briģis, Ģirts, First/Primary/Lead supervisor
Place of PublicationRīga
Publisher
DOIs
Publication statusPublished - 2013
Externally publishedYes

Keywords*

  • Doctoral thesis
  • Immunodeficiency virus infection

Field of Science*

  • 3.3 Health sciences
  • 3.2 Clinical medicine

Publication Type*

  • 4. Doctoral Thesis

Fingerprint

Dive into the research topics of 'Factors Associated with Outcomes from Human Immunodeficiency Virus Infection'. Together they form a unique fingerprint.

Cite this