Family and the State: The kinship nowadays

Research output: Contribution to conferenceAbstract

Abstract

Vēsturiski daudzviet pasaulē – un līdz 20.gs. arī Latvijā – radnieciskās attiecības ir bijis viens no galvenajiem resursiem, kas tiklab radinieku grupām, kā atsevišķiem indivīdiem nodrošināja to sociālās un ekonomiskās vajadzības, kā arī to morālo un kultūras eksistenci. Radniecība ir bijusi pamats paaudžu sadarbībai, materiālo un kultūras priekšmetu, kā arī prasmju un zināšanu pārmantošanai paaudzēs.
Dati, ko ieguvām etnogrāfiskajā lauka darbā Vidzemes un Latgales lauku viensētās laika posmā no 2017. – 2019. gadam, uzrāda, ka mūsdienās lielas ģimenes un vairāku paaudžu kopā dzīvošana vairs nav tipisks mājsaimniecības modelis. Arī CSP statistikas dati pēdējās desmitgadēs uzrāda stabilu tendenci ne tikai iedzīvotāju skaita kritumam Latvijā, bet arī vidējās mājsaimniecības lieluma sarukumam. Mūsdienās izplatītākais modelis ir 1 – 2 cilvēku saimniekošana vienā mājoklī.
Šādas pārmaiņas var skaidrot ar daudz dažādiem cēloņiem, taču šajā referātā autores vēlas izzināt tieši valsts lomu tajās. Tradicionāli ģimene, radi, dzimta tiek asociēta ar cilvēka privāto dzīvi, kuru viņš/viņa veido atbilstīgi savām bioloģiskajām, sociālajām, kultūras un ekonomiskajām iespējām. Pārskatot, kā dažādi politiskie režīmi Latvijā pēdējos simts gados risinājuši demogrāfijas, nodarbinātības un sociālos jautājumus, tomēr var secināt, ka valsts ļoti nozīmīgi ietekmējusi attiecības ģimenē. Valsts centieni īstenot politiku, kas stiprinātu katra cilvēka ekonomisko neatkarību, kā arī viņa/viņas kā kulturālas un morālas būtnes autonomiju, vienlaikus uzņemoties tās funkcijas, ko vēsturiski īstenojušas ģimene vai radinieku kopa, ir atstājuši ietekmi arī uz ģimenes un radniecības attiecībām mūsu sabiedrībā. Etnogrāfiskie dati liecina, ka radniecības loma Latvijā ir būtiski mainījusies – pirmkārt jau, ir mazinājusies tās sociālekonomiskā nozīme. Vajadzība uzturēt ciešas saites ar tuvākajiem radiniekiem gk. saglabājusies sociāli neaizsargātāko iedzīvotāju ģimenēs. Sabiedrībā kopumā turpretī pēdējā desmitgadē nostiprinās radniecības emocionālā un simboliskā nozīme.
Translated title of the contributionFamily and the State: The kinship nowadays
Original languageLatvian
Pages78, 81
Number of pages2
Publication statusPublished - Dec 2020
EventKonferenču sērija "Kultūras krustpunkti XIV" - Rīga, Latvia
Duration: 2 Nov 20206 Nov 2020
Conference number: XIV

Conference

ConferenceKonferenču sērija "Kultūras krustpunkti XIV"
Country/TerritoryLatvia
CityRīga
Period2/11/206/11/20

Keywords

  • radniecība
  • ģimene,
  • valsts
  • sociālā politika

Field of Science

  • 5.4 Sociology

Publication Type

  • 3.4. Other publications in conference proceedings (including local)

Fingerprint

Dive into the research topics of 'Family and the State: The kinship nowadays'. Together they form a unique fingerprint.

Cite this