Kandidātgēnu polimorfismu saistība ar ankilozējošo spondilītu un tā klīnisko gaitu

Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, VSIA Paula Stradiņa KUS, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Aizstāvēšana: 2020. gada 4. septembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Ankilozējošais spondilīts (AS) ir sistēmisks, hronisks, ar imūno sistēmu saistīts iekaisuma artrīts, kas galvenokārt skar sakroileālās locītavas, aksiālo skeletu ar vai bez ārpusmugurkaula izpausmēm (kā, piemēram, perifērs artrīts, uveīts utt.). Agresīva un ilgstoša slimība rada sakroileālo locītavu ankilozi un “bambusam” līdzīgas izmaiņas mugurkaulā (kaulu tiltiņu veidošanās sindesmofītu savienošanās un saišu pārkaulošanās rezultātā), kas izraisa ievērojamu mugurkaula kustīguma samazināšanos, radot ikdienas aktivitāšu veikšanas traucējumus un invalidizācijas risku. Tā kā AS ir poligēna slimība, kandidātgēnu (gēni, kuri var būt iesaistīti slimības patoģenēzē) pētījumi ir būtiski, lai noteiktu slimības attīstības risku, paredzētu tās gaitu, tādējādi novēršot neatgriezenisku bojājumu. Pētījuma mērķis ir noteikt kandidātgēnu polimorfismu (ERAP1 rs10050860 G/A, rs30187 G/A, rs26653 G/C, IL23R rs10889677 C/A, rs11209026 G/A, rs2201841 A/G, TNFA rs1800629 G/A, CD40 rs4810485 G/T, IL10 rs1800896 A/G, TGF?1 rs1800469 C/T, rs1800470 T/C, IRF5 rs10954213 A/G, rs2004640 T/G, rs3757385 G/T, PTPN22 rs2476601 C/T) un to dažādu kombināciju haplotipu saistību un tās nozīmīgumu ar AS un tā klīnisko gaitu, audzēja nekrozes faktora alfa inhibitoru terapijas efektivitāti. Promocijas darba ietvaros tika salīdzināti 98 AS pacientu un 154 kontroles grupas personu dati. No piecpadsmit analizētajiem kandidātgēnu polimorfismiem, kas atrodas astoņos gēnos, septiņiem viena nukleotīda polimorfismiem (SNPs) individuāli tika noteikta saistība alēļu un/vai genotipu sadalījumā ar AS (CD40 rs4810485, TNFA rs1800629, PTPN22 rs2476601), tā ārpusmugurkaula izpausmēm – uveītu (IRF5 rs3757385, IL10 rs1800496) un perifēro artrītu (ERAP1 rs10050860, TGF?1 rs1800469). Papildus novērtējot saistību starp kandidātgēnu polimorfismiem un darbā izvēlētajiem biomarķieriem (mugurkaula bojājuma strukturālo progresiju atkarībā no slimības ilguma, slimības aktivitātes izmaiņām terapijas laikā ar TNF? inhibitoriem), statistiski ticama saistība tika konstatēta pieciem SNPs. Haplotipu gadījumā saistību konstatējām CD40, TNFA un PTPN22 gēnu SNPs kombinācijām ar AS, IRF5 gēna SNPs kombinācijām uveīta gadījumā, kā arī IL10/TGF?1 gēnu SNPs kombinācijām uveīta un perifērā artrīta gadījumā. Iegūtie rezultāti sniedz papildus informāciju par AS attīstības risku pacientiem ar iekaisuma muguras sāpēm, kā arī par AS slimības gaitu, analizējot biežāk sastopamo ārpusmugurkaula izpausmju – uveīta un perifērā artrīta - attīstības risku, mugurkaula kakla un jostas daļas rentgenoloģiski vērtēto strukturālo izmaiņu progresijas risku un TNF? inhibitoru terapijas efektivitātes prognozēšanu