Abstract
Pamatinformācija un klīniskā nozīme. Multinodulāri vakuolizējoši neironāli audzēji
(MVNA) ir jaukta tipa gliāli – neironāli galvas smadzeņu veidojumi, ko Pasaules
Veselības organizācija (PVO) ir klasificējusi kā 1.pakāpes centrālās nervu sistēmas
(CNS) audzējus un kas tiek bieži saistīti ar ilgtermiņa epilepsiju. Pirmo reizi tos
aprakstīja Huse un kolēģi 2013. gadā, bet 2016. gadā tie tika iekļauti PVO CNS
klasifikācijā. Klīniski MVNA var noritēt gan simptomātiski, gan asimptomātiski.
MVNA parasti skar jaunus un vidēja vecuma pieaugušos un klīniskā aina ir variabla.
Radioloģiski MVNA parasti lokalizējas supratentoriāli un bieži atrodas deniņu daivā,
bet novēroti arī pieres un paura smadzeņu daivās. Magnētiskās rezonanses
attēldiagnostika (MRI) ir svarīga diagnostikas metode. Tā atklāj vairākus saplūstošus
subkortikālus vai kortikālus mezgliņus ar pastiprinātas intensitātes signāliem
T2-svērtajās/FLAIR sekvencēs, bieži bez perifēras tūskas vai masas efekta.
Klīnisko gadījumu prezentācija: Šajā rakstā apskatīti divi klīniskie gadījumi: viens
simptomātisks MVNA gadījums ar nozīmīgām klīniskām izpausmēm, bet otrs nejauši
atklāts MVNA asimptomātiskam pacientam. Pirmajā gadījumā MRI redzama
audzēja tipiska lokalizācija deniņu daivā, bet otrā gadījumā vērojama reta MVNA
lokalizācija pieres daivā ar skaidrām radioloģiskām pazīmēm T2/FLAIR sekvencēs.
Secinājumi: Šie gadījumi ilustrē MVMA dažādās klīniskās izpausmes un uzsver MRI
lomu to diagnostikā. Asimptomātiskos gadījumos bieži nepieciešama konservatīva
pieeja, izvairoties no liekām invazīvām procedūrām, uzsverot ilgstošas, regulāras
pacientu novērošanas nozīmi.
(MVNA) ir jaukta tipa gliāli – neironāli galvas smadzeņu veidojumi, ko Pasaules
Veselības organizācija (PVO) ir klasificējusi kā 1.pakāpes centrālās nervu sistēmas
(CNS) audzējus un kas tiek bieži saistīti ar ilgtermiņa epilepsiju. Pirmo reizi tos
aprakstīja Huse un kolēģi 2013. gadā, bet 2016. gadā tie tika iekļauti PVO CNS
klasifikācijā. Klīniski MVNA var noritēt gan simptomātiski, gan asimptomātiski.
MVNA parasti skar jaunus un vidēja vecuma pieaugušos un klīniskā aina ir variabla.
Radioloģiski MVNA parasti lokalizējas supratentoriāli un bieži atrodas deniņu daivā,
bet novēroti arī pieres un paura smadzeņu daivās. Magnētiskās rezonanses
attēldiagnostika (MRI) ir svarīga diagnostikas metode. Tā atklāj vairākus saplūstošus
subkortikālus vai kortikālus mezgliņus ar pastiprinātas intensitātes signāliem
T2-svērtajās/FLAIR sekvencēs, bieži bez perifēras tūskas vai masas efekta.
Klīnisko gadījumu prezentācija: Šajā rakstā apskatīti divi klīniskie gadījumi: viens
simptomātisks MVNA gadījums ar nozīmīgām klīniskām izpausmēm, bet otrs nejauši
atklāts MVNA asimptomātiskam pacientam. Pirmajā gadījumā MRI redzama
audzēja tipiska lokalizācija deniņu daivā, bet otrā gadījumā vērojama reta MVNA
lokalizācija pieres daivā ar skaidrām radioloģiskām pazīmēm T2/FLAIR sekvencēs.
Secinājumi: Šie gadījumi ilustrē MVMA dažādās klīniskās izpausmes un uzsver MRI
lomu to diagnostikā. Asimptomātiskos gadījumos bieži nepieciešama konservatīva
pieeja, izvairoties no liekām invazīvām procedūrām, uzsverot ilgstošas, regulāras
pacientu novērošanas nozīmi.
| Original language | English |
|---|---|
| Pages | 30-34 |
| No. | marts/aprīlis |
| Specialist publication | Latvijas Ārsts |
| Publication status | Published - 28 Apr 2025 |
Keywords*
- Multinodulārs vakuolizējošs neironāls audzējs (MVNA
- epilepsija
- supratentoriāls audzējs
- subkortikālie un kortikālie mezgliņ
Field of Science*
- 3.2 Clinical medicine
Publication Type*
- 6. Other publications