Abstract
Ievads. Iedzimta sirdskaite ir biežākā attīstības anomālija bērniem. Pēc pasaules datiem
vienam bērnam no 100 diagnosticē iedzimtu sirdskaiti, savukārt vienam no 300 sirdskaite ir arteriālā
vada atkarīga vai kombinēta patoloģija, kuras dēļ ir nepieciešama aprūpe un ārstēšana agrīni pēc
dzimšanas.
Darba mērķis, materiāls un metodes. Noskaidrot kombinēto un arteriālā vada atkarīgo sirdskaišu atpazīstamību prenatāli laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam, kā arī novērtēt etioloģiskos riska
faktorus iedzimtai sirdskaitei.
Rezultāti. No 2009. gada līdz 2017. gadam patoloģiju atpazīstamība uzlabojusies no 18% līdz
50%. Biežākie riska faktori: hromosomāla patoloģija – 10%, palielināta kakla kroka – 10%, IVF – 7%,
attīstības anomālijas auglim – 3%, iedzimta sirdskaite I pakāpes radiniekam – 2%, vīrusa saslimšana
I trimestrī – 2%,diabēts grūtniecei – 2% un teratogēni faktori – 2%. Riska faktori netika konstatēti 62%
prenatāli diagnosticēto patoloģiju gadījumu.
Secinājumi. Pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies sirds patoloģiju atpazīstamība prenatāli,
taču kā vēlamais atpazīstamības rādītājs tiek minēts > 80% arteriālā vada un kombinēto sirdskaišu
gadījumu.
vienam bērnam no 100 diagnosticē iedzimtu sirdskaiti, savukārt vienam no 300 sirdskaite ir arteriālā
vada atkarīga vai kombinēta patoloģija, kuras dēļ ir nepieciešama aprūpe un ārstēšana agrīni pēc
dzimšanas.
Darba mērķis, materiāls un metodes. Noskaidrot kombinēto un arteriālā vada atkarīgo sirdskaišu atpazīstamību prenatāli laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam, kā arī novērtēt etioloģiskos riska
faktorus iedzimtai sirdskaitei.
Rezultāti. No 2009. gada līdz 2017. gadam patoloģiju atpazīstamība uzlabojusies no 18% līdz
50%. Biežākie riska faktori: hromosomāla patoloģija – 10%, palielināta kakla kroka – 10%, IVF – 7%,
attīstības anomālijas auglim – 3%, iedzimta sirdskaite I pakāpes radiniekam – 2%, vīrusa saslimšana
I trimestrī – 2%,diabēts grūtniecei – 2% un teratogēni faktori – 2%. Riska faktori netika konstatēti 62%
prenatāli diagnosticēto patoloģiju gadījumu.
Secinājumi. Pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies sirds patoloģiju atpazīstamība prenatāli,
taču kā vēlamais atpazīstamības rādītājs tiek minēts > 80% arteriālā vada un kombinēto sirdskaišu
gadījumu.
Original language | Latvian |
---|---|
Pages | 62 |
Publication status | Published - 22 Mar 2018 |
Event | RSU Research Conference, 2018 - Riga, Latvia Duration: 22 Mar 2018 → 23 Mar 2018 |
Conference
Conference | RSU Research Conference, 2018 |
---|---|
Country/Territory | Latvia |
City | Riga |
Period | 22/03/18 → 23/03/18 |
Keywords*
- congenital heart defect
- prenatal diagnostics
Field of Science*
- 3.2 Clinical medicine
Publication Type*
- 3.4. Other publications in conference proceedings (including local)