Kvalitatīvais pētījums par psihiskās veselības izaicinājumiem un kultūras - veselības sektoru sadarbības iespējām Saldus novadā: Pētījuma ziņojums

2025. gadā Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts pēc Saldus novada pašvaldības pasūtījuma veica kvalitatīvo pētījumu projekta “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm Baltijas jūras reģionā 2023-2025” ietvaros. Pētījuma mērķi bija (1) identificēt un izanalizēt psihiskās veselības izaicinājumus Saldus novadā, (2) izvērtēt kultūras un veselības sektoru sadarbības nepieciešamību un iespējas Saldus novadā, un (3) sniegt pamatu AoP (angl. Arts on prescription; latv. Nosūtījums un kultūras aktivitātēm) Baltijas modeļa ieviešanas izvērtēšanai un pielietošanai Saldus novadā. Pētījuma ietvaros tika īstenotas 19 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar Saldus novada pašvaldības izpildvaras pārstāvjiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem, kas tika atlasīti ar mērķtiecīgās izlases metodi. Pētījuma rezultāti norāda, ka situācija psihiskās veselības jomā Saldus novadā iezīmējas kā daudzslāņaina un sarežģīta: fiksēta augsta psihisko un uzvedības traucējumu izplatība (īpaši bērnu un jauniešu vidū), vienlaikus pastāv būtiski ierobežojumi specializētās palīdzības pieejamībā. Statistikas dati norāda, ka vairākās diagnožu grupās (īpaši garīgās attīstības traucējumi, organiskie traucējumi un depresija) izplatība ir augstāka nekā Latvijā vidēji, kas signalizē par paaugstinātu atbalsta vajadzību. Interviju rezultāti liecina, ka psihiskās veselības palīdzības iespējas Saldus novadā ir fragmentāras un ar ierobežotu kapacitāti. Vienlaikus tika identificēts informācijas trūkums par pakalpojumiem, un palīdzības meklēšana nereti sākas intuitīvi. Kopējais vērtējums ir konsekvents: atbalsts ir ierobežots gan no pieejamības, gan ātruma un apjoma perspektīvas; pakalpojumi bieži balstās projektos, nevis ilgtermiņa sistēmā.
Rekomendācijas: (1) stiprināt specializētos pakalpojumus psihiskās veselības atbalstam (vairāk psihiatru/psihologu, stiprāks skolu atbalsta tīkls, vecāku izglītošana), (2) nodrošināt skaidru un viegli pieejamu komunikāciju par atbalsta iespējām, (3) mazināt stigmu ar izglītojošām aktivitātēm un pieredzes stāstiem, (4) institucionalizēt kultūras–veselības pieeju pašvaldības plānos, izveidot koordinatora funkciju, vienotu nosūtīšanas protokolu un pakalpojumu “grozu” (gan nosūtījumi uz esošiem pasākumiem, gan strukturētas grupu nodarbības), (5) nodrošināt speciālistu apmācības un strukturētu izvērtēšanu, apvienojot kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus, ar datu vākšanu dažādos formātos (tiešsaistē, drukāti, telefoniski), lai programmu attīstība balstītos pierādījumos, t.sk. ilgtermiņa ietekmē