Abstract
Nacionālās identitātes jautājumi kļūst īpaši aktuāli ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, kad valstīm jāstiprina saikne arī ar ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Latvijas gadījumā diaspora ir būtiska sabiedrības daļa, kuras iesaiste kultūras, valodas un politiskās identitātes uzturēšanā ir viens no Ārlietu ministrijas stratēģiskās komunikācijas uzdevumiem.
Šajā pētījumā analizēta Latvijas stratēģiskā komunikācija ar diasporu, apvienojot politikas zinātnes teorētiskos modeļus ar tiesību zinātnes pieeju, analizējot ne tikai vēstījumu politisko saturu, bet arī pamatojumu valsts rīcībai tiesiskajā regulējumā. Analīze balstīta gan R.D. Smita stratēģisko sabiedrisko attiecību deviņu soļu modelī, gan arī Latvijas normatīvajā regulējumā – īpaši Diasporas likumā un attiecīgos politikas plānošanas dokumentos. Tādējādi tiek aplūkota valsts komunikācija ar diasporu kā instruments, ar kura palīdzību tiek īstenoti tiesiski noteikti politikas mērķi – tostarp nacionālās identitātes stiprināšana un piederības sajūtas veidošana.
Šajā pētījumā analizēta Latvijas stratēģiskā komunikācija ar diasporu, apvienojot politikas zinātnes teorētiskos modeļus ar tiesību zinātnes pieeju, analizējot ne tikai vēstījumu politisko saturu, bet arī pamatojumu valsts rīcībai tiesiskajā regulējumā. Analīze balstīta gan R.D. Smita stratēģisko sabiedrisko attiecību deviņu soļu modelī, gan arī Latvijas normatīvajā regulējumā – īpaši Diasporas likumā un attiecīgos politikas plānošanas dokumentos. Tādējādi tiek aplūkota valsts komunikācija ar diasporu kā instruments, ar kura palīdzību tiek īstenoti tiesiski noteikti politikas mērķi – tostarp nacionālās identitātes stiprināšana un piederības sajūtas veidošana.
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Specialist publication | Jurista Vārds |
| Publication status | Published - 25 Jun 2025 |
Field of Science*
- 5.5 Law
Publication Type*
- 6. Other publications