Latvijas iedzīvotāju preventīvo veselības uzvedību prognozējošie faktori COVID-19 pandēmijas otrā viļņa laikā

Atskatoties uz notiekošo COVID-19 pandēmijas laikā, ir aktualizējušies jautājumi, kas saistīti ar preventīvo veselības uzvedību. Pētījuma pamatā ir Veselības pārliecības modeļa (Health Belief Model) un Aizsardzības motivācijas teorijas (Protection Motivation Theory) teorētiskās koncepcijas integratīvais modelis, pamatojot COVID-19 preventīvo uzvedību prognozējošos faktorus kā sarežģītu konstruktu mijiedarbību. Proti, sociāldemogrāfiski faktori, priekšstati par COVID-19 nopietnību, uztvertie draudi un attieksme pret slimību ietekmē indivīda veselības uzvedību gan tieši, gan netieši, turklāt Latvijā tas ir pētīts maz. Maģistra darba mērķis bija pārbaudīt COVID-19 preventīvo veselības uzvedības raksturojumu dažādās Latvijas sociāldemogrāfiskajās grupās un noteikt preventīvo veselības uzvedību prognostiskos faktorus Latvijas iedzīvotāju izlasē.
Metode: pētījumā piedalījās 642 Latvijā dzīvojoši respondenti (M = 49,93; SD = 18,22), (53,9% sievietes) vecumposmā no 18 līdz 95 gadiem, sadalīti vecumgrupās 18 – 44g.v. (42,2%), 45 – 64g.v. (34,1%) un 65 <. Viņi aizpildīja demogrāfisko aptauju, "Uztverto baiļu no inficēšanās ar COVID-19 novērtējuma aptauju", "Ar COVID-19 saistītas preventīvas veselības uzvedības aptauju" un "Uztvertās COVID-19 nopietnības aptauju" (Krumina et al., 2022). No 2020.gada 25.septembra līdz 2020. gada 9.novembrim ar SIA "TNS Latvia" starpniecību tika veikta datu ievākšana pētījuma "Pētījums par psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā" ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (Id. Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros, un veikta datu analīze.
Rezultāti: pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības (p < 0,01) preventīvā uzvedībā dažādās Latvijas sociāldemogrāfiskajās grupās, zemāki rādītāji bija vīriešiem, gados jaunākiem cilvēkiem, respondentiem ar zemāku izglītības līmeni un ar dzīvesvietu ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona. Regresiju analīze parādīja, ka preventīvo uzvedību prognozē gan attieksmes, gan sociāldemogrāfiskie faktori. Tika secināts, ka uztvertās COVID-19 nopietnības rādītāji vislabāk prognozē sociālo distancēšanos (R² = 0,10, F(1,640) = 69,93, p < 0,01) un higiēnas piesardzības pasākumu ievērošanu (R² = 0,06, F(1,640) = 42,73, p < 0,01). Veicot mediācijas analīzi, tika noskaidrots, ka uztvertās bailes inficēties ar COVID-19 ir daļējs mediators saistībai starp uztverto COVID-19 nopietnību un preventīvo uzvedību. Šī pētījuma rezultāti var palīdzēt identificēt sabiedrības riska grupas, un tos var izmantot psihologu profesionālajā darbībā efektīvākai klientu/pacientu psihoizglītošanai.