Latvijas supervizoru ētikas kompetences nozīmīguma un īstenojamības pašnovērtējums

Biedrība Latvijas supervizoru apvienība 2019. gadā ir aktualizējusi ētikas kodeksa izstrādi. Lai noskaidrotu vai profesionālajā vidē ir vienota izpratne par ētikas kompetenci nepieciešams uzzināt, kā paši supervizori to vērtē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāds ir Latvijas supervizoru ētikas kompetences nozīmīguma un īstenojamības pašnovērtējums. Pētījumā izvirzīti trīs pētījuma jautājumi. 1) Kādi ir Latvijas supervizoru ētikas kompetences nozīmīguma un īstenojamības pašnovērtējuma rādītāji? 2) Vai pastāv atšķirības Latvijas supervizoru ētikas kompetences nozīmīguma un īstenojamības pašnovērtējuma rādītājos un, ja tādas pastāv, tad kādas tās ir? 3) Vai pastāv atšķirības Latvijas supervizoru ētikas kompetences nozīmīguma un īstenojamības pašnovērtējuma radītājos supervizoriem ar atšķirīgu darba stāžu supervizora profesijā un, ja pastāv, tad kādas tās ir?
Jaukta tipa pētījums tika īstenots divas posmos – pētījuma sagatavošanas un pētījuma posmā. Pirmajā posmā tika veikta tematiskā dokumentu analīze un izstrādāta ekspertu aptauja. Ekspertu aptauju aizpildīja un novērtēja trīs nozares eksperti, tika izveidota “Latvijas supervizoru profesionālās kompetences pašnovērtējuma aptauja”. Aptaujai bija divas daļas, pirmo daļu veidoja 14 sociāli demogrāfiskie jautājumi, otro daļu – “Latvijas supervizoru profesionālās kompetences pašnovērtējuma aptauja”. Aptaujā bija piecas tematiskās grupas, no kurām viena “Supervizora ētika” tika pētīta šajā pētījumā.
Otrajā posmā tika veikts kvantitatīvs pētījums. Tiešsaistes aptauju aizpildīja Latvijas supervizoru apvienība sertificētie supervizori (N = 48), (56%) no visiem 85 (100%). Pašnovērtējuma novērtēšanai tika izmantota 5 ballu Likerta skala. Tika noteikts Kolmogorova-Smirnova kritērijs, Vilkoksona kritērijs (T), aprēķinātas mediānas (Mdn), vidējie aritmētiskie rādītāji (M) un standarta novirzes (SD). Datu analīzei un apstrādei izmantota MS Excel un IBM SPSS Statistics 26.00 datorprogrammas.
Kopumā visas 16 supervizoru ētikas kompetences tika novērtētas kā diezgan un ļoti nozīmīgas un lielākoties un pilnībā īstenojamas. Vidējais aritmētiskais nozīmīguma pašnovērtējums bija (M = [4,13; 4,96], SD = [0,84; 0,20]). Supervizoru ētikas kompetences īstenojamības vidējais aritmētiskais rādītājs bija (M = [3,77; 4,77], SD = [0,86; 0,42]).
Rezultāti liecina par statistiski nozīmīgām atšķirībām 13 no 16 supervizoru ētikas kompetencēm, kuras supervizori vērtēja kā sev nozīmīgākas nekā īstenojamas (p <0,05).