Abstract
Latvijā 2019. gadā tika izstrādāts un apstiprināts otrais supervizora profesijas standarts, kas nosaka un apraksta supervizora profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences. Taču nebija zināms, vai no dažādām jomām nākušie iepriekšējos gados sertificētie supervizori, kas ir ieguvuši atšķirīgas izglītības, atzīst un novērtē jaunajā standartā definēto profesionālo kompetenču nozīmību.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas sertificēto supervizoru pašnovērtējumu par profesionālās kompetences nozīmīgumu un īstenojamību un izpētīt atšķirības starp dažādu supervizoru pašnovērtējuma rādītājiem.
Tika īstenots divu posmu jaukta dizaina pētījums: (1) kvalitatīva dokumentu analīze un ekspertu panelis, lai izveidotu aptauju; (2) kvantitatīva tiešsaistes aptauja sertificēto supervizoru profesionālās kompetences pašnovērtējumam. Supervizori novērtēja 34 profesionālās kompetences pantus piecu punktu Likerta skalā pēc to nozīmīguma un īstenojamības. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās un secinošās statistikas metodes, Kolmogorova-Smirnova un Vilkoksona kritēriji. Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa jeb 22 no 34 aptaujā iekļautajām profesionālajām kompetencēm ir novērtētas kā ļoti nozīmīgas, savukārt pārējās – diezgan nozīmīgas. Vairums kompetenču (28 no 34) tika novērtētas kā lielākoties īstenojamas. Rezultāti atklāja statistiski nozīmīgas atšķirības starp īstenojamības un nozīmības rādītājiem 17 pašnovērtētajām kompetencēm. Tika secināts, ka sertificētie supervizori novērtē jaunajā supervizora profesijas standartā definētās profesionālās kompetences kā nozīmīgas, kā arī vērtē savu profesionālo kompetenci atbilstoši aktuālajam standartam kā apgūtu un lielākoties pielietojamu profesionālajā darbībā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas sertificēto supervizoru pašnovērtējumu par profesionālās kompetences nozīmīgumu un īstenojamību un izpētīt atšķirības starp dažādu supervizoru pašnovērtējuma rādītājiem.
Tika īstenots divu posmu jaukta dizaina pētījums: (1) kvalitatīva dokumentu analīze un ekspertu panelis, lai izveidotu aptauju; (2) kvantitatīva tiešsaistes aptauja sertificēto supervizoru profesionālās kompetences pašnovērtējumam. Supervizori novērtēja 34 profesionālās kompetences pantus piecu punktu Likerta skalā pēc to nozīmīguma un īstenojamības. Datu analīzei tika izmantotas aprakstošās un secinošās statistikas metodes, Kolmogorova-Smirnova un Vilkoksona kritēriji. Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa jeb 22 no 34 aptaujā iekļautajām profesionālajām kompetencēm ir novērtētas kā ļoti nozīmīgas, savukārt pārējās – diezgan nozīmīgas. Vairums kompetenču (28 no 34) tika novērtētas kā lielākoties īstenojamas. Rezultāti atklāja statistiski nozīmīgas atšķirības starp īstenojamības un nozīmības rādītājiem 17 pašnovērtētajām kompetencēm. Tika secināts, ka sertificētie supervizori novērtē jaunajā supervizora profesijas standartā definētās profesionālās kompetences kā nozīmīgas, kā arī vērtē savu profesionālo kompetenci atbilstoši aktuālajam standartam kā apgūtu un lielākoties pielietojamu profesionālajā darbībā.
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Qualification | Master |
| Awarding Institution |
|
| Supervisors/Advisors |
|
| Place of Publication | Rīga |
| Publisher | |
| Publication status | Published - 2020 |
| Externally published | Yes |
Keywords*
- īstenojamība
- nozīmīgums
- profesionālā kompetence
- supervizors
- supervīzija
- Master Thesis
Field of Science*
- 5.3 Educational sciences
- 5.1 Psychology
Publication Type*
- 5. Master's Thesis