Abstract
Pētījuma mērķis bija izpētīt, kāda ir mākslas terapeitu digitālās kompetences pašnovērtējuma specifika salīdzinājumā ar citu funkcionālo speciālistu un citu psiholoģiskās palīdzības sniedzēju digitālās kompetences pašnovērtējumu.
Pētījuma pirmajā posmā tika veikta aptaujas “Digitālās kompetences pašnovērtējuma aptauja V2” (Muciņa-Sima un Akmane, 2023) modifikācija, bet otrajā posmā datu ievākšana un respondentu atbilžu analīze. Pētījumā piedalījās 211 respondenti vecumā no 23 līdz 71 gadam. Respondentu vidū bija 32 mākslas terapeiti, 70 citi funkcionālie speciālisti un 109 citi psiholoģiskās palīdzības sniedzēji.
Izpētošās faktoru analīzes rezultātā iegūto deviņu digitālās kompetences skalu kopējo rādītāju aprēķinos statistiski nozīmīgas atšķirības starp digitālās kompetences nozīmīgumu un īstenojamību profesionālajā darbībā tika noteiktas visās trīs izlasēs, kur mākslas terapeitu izlasē T = -3,028, p < 0,01, citu funkcionālo speciālistu izlasē T = -2,769, p < 0,01 un citu psiholoģiskās palīdzības sniedzēju izlasē T = -6,425, p < 0,001. Salīdzinot mākslas terapeitu un citu funkcionālo speciālistu nozīmīguma, īstenojamības un mijiedarbības rādītājus, statistiski nozīmīgas atšķirības parādījās tikai kompetenču jomas “Iekļaujoša komunikācija” nozīmīguma rādītājos (U = 795,50, p < 0,05), kam atbilstošās mediānu un kvartiļu vērtības augstākas bija mākslas terapeitu izlasē. Salīdzinot mākslas terapeitu un citu psiholoģiskās palīdzības sniedzēju attiecīgos rādītājus, statistiski nozīmīgas atšķirības parādījās tikai kompetenču jomas “Digitālā satura veidošana” īstenojamības (U = 1333,50; p < 0,05) un mijiedarbības (U = 1312,00; p < 0,05) rādītājos, kam atbilstošās mediānu un kvartiļu vērtības arī augstākas bija mākslas terapeitu izlasē.
Pētījuma dalībnieki digitālo kompetenci vērtē kā nozīmīgu savā profesionālajā darbībā, bet salīdzinoši zemākais tās īstenojamības novērtējums liecina par nepieciešamību to attīstīt. Salīdzinot mākslas terapeitu digitālās kompetences nozīmīguma, īstenojamības un to mijiedarbības rādītāju specifiku ar citiem funkcionālajiem speciālistiem un citiem psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem, var secināt, ka visām trīs grupām ir raksturīga līdzīga digitālās kompetences nozīmīguma un īstenojamības novērtējuma tendence.
Pētījuma pirmajā posmā tika veikta aptaujas “Digitālās kompetences pašnovērtējuma aptauja V2” (Muciņa-Sima un Akmane, 2023) modifikācija, bet otrajā posmā datu ievākšana un respondentu atbilžu analīze. Pētījumā piedalījās 211 respondenti vecumā no 23 līdz 71 gadam. Respondentu vidū bija 32 mākslas terapeiti, 70 citi funkcionālie speciālisti un 109 citi psiholoģiskās palīdzības sniedzēji.
Izpētošās faktoru analīzes rezultātā iegūto deviņu digitālās kompetences skalu kopējo rādītāju aprēķinos statistiski nozīmīgas atšķirības starp digitālās kompetences nozīmīgumu un īstenojamību profesionālajā darbībā tika noteiktas visās trīs izlasēs, kur mākslas terapeitu izlasē T = -3,028, p < 0,01, citu funkcionālo speciālistu izlasē T = -2,769, p < 0,01 un citu psiholoģiskās palīdzības sniedzēju izlasē T = -6,425, p < 0,001. Salīdzinot mākslas terapeitu un citu funkcionālo speciālistu nozīmīguma, īstenojamības un mijiedarbības rādītājus, statistiski nozīmīgas atšķirības parādījās tikai kompetenču jomas “Iekļaujoša komunikācija” nozīmīguma rādītājos (U = 795,50, p < 0,05), kam atbilstošās mediānu un kvartiļu vērtības augstākas bija mākslas terapeitu izlasē. Salīdzinot mākslas terapeitu un citu psiholoģiskās palīdzības sniedzēju attiecīgos rādītājus, statistiski nozīmīgas atšķirības parādījās tikai kompetenču jomas “Digitālā satura veidošana” īstenojamības (U = 1333,50; p < 0,05) un mijiedarbības (U = 1312,00; p < 0,05) rādītājos, kam atbilstošās mediānu un kvartiļu vērtības arī augstākas bija mākslas terapeitu izlasē.
Pētījuma dalībnieki digitālo kompetenci vērtē kā nozīmīgu savā profesionālajā darbībā, bet salīdzinoši zemākais tās īstenojamības novērtējums liecina par nepieciešamību to attīstīt. Salīdzinot mākslas terapeitu digitālās kompetences nozīmīguma, īstenojamības un to mijiedarbības rādītāju specifiku ar citiem funkcionālajiem speciālistiem un citiem psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem, var secināt, ka visām trīs grupām ir raksturīga līdzīga digitālās kompetences nozīmīguma un īstenojamības novērtējuma tendence.
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Qualification | Master |
| Awarding Institution |
|
| Supervisors/Advisors |
|
| Place of Publication | Rīga |
| Publisher | |
| Publication status | Published - 2024 |
| Externally published | Yes |
Keywords*
- digitālā kompetence
- funkcionālie speciālisti
- mākslas terapeiti
- psiholoģiskās palīdzības sniedzēji
- Master Thesis
Field of Science*
- 3.3 Health sciences
- 6.4 Arts (arts, history of arts, performing arts, music)
Publication Type*
- 5. Master's Thesis