Mākslu terapijas izvērtēšanas un novērtēšanas protokola “Rezultātu ietvars” adaptācija Latvijā un modifikācija

Mākslu terapijas (MT) profesijā Latvijā trūkst vienotu medicīnisko dokumentu, kas būtu pielietojami klienta/pacienta izvērtēšanā un novērtēšanā (iz(no)vērtēšanā) (Pelna, 2019). Šim nolūkam tiek pielietoti uz mākslu balstītie iz(no)vērtēšanas instrumenti, tomēr to lietošana bieži vien nav atbilstoša (Dēliņa, 2021; Stradiņa, 2023; Štrausa, 2020). Tādējādi profesijā ir vērojams sistemātiskas, konsekventas un atbilstošas iz(no)vērtēšanas pieejas trūkums.
Šī pētījuma mērķis bija adaptēt MT iz(no)vērtēšanas protokolu “Rezultātu ietvars” lietošanai Latvijā un to modificēt MT specializāciju prakses attīstībai, uz mākslu balstīto mērķu kontekstā izmantojot deju un kustību terapiju (DKT) kā empīrisku piemēru. Mērķa sasniegšanai izvirzītie pētījuma jautājumi bija: (1) Kāds ir Latvijas kultūrvidē strādājošu mt viedoklis par iztulkoto protokola domēnu, apakšdomēnu un mērķu formulējumu un aprakstu saprotamību un terminoloģijas atbilstību lietošanai praksē, un kādi ir ieteikumi šo raksturlielumu uzlabošanai? (2) Kādi ir Latvijas kultūrvidē strādājošu mt komentāri par protokola satura vienību, domēnu, apakšdomēnu un mērķu saprotamību un terminoloģijas atbilstību lietošanai praksē? (3) Kāds ir Latvijas kultūrvidē strādājošu mt vērtējums par protokola atbilstību lietošanai praksē, skaidrību, vienkāršību un nepārprotamību?
Balstoties pragmatisma pozīcijā, pētījumam tika izvēlēts secīgais jauktais pētījumu dizains, kura četros posmos tika pielietotas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas datu analīzes metodes. Pētījuma sagatavošanās posmā tika iztulkots “Rezultātu ietvara” protokols un tajā tika ieviestas līdzšinējā izpētē (Pelna, 2019) un likumdošanā konstatētās prasības. Pirmajā izpētes posmā ar ekspertu (N=2) paneļa palīdzību tika noskaidrota protokola domēnu, apakšdomēnu un mērķu formulējumu un aprakstu saprotamība un terminoloģijas atbilstība lietošanai praksē, kā arī gūti ieteikumu šo parametru uzlabošanai, kas tika arī ieviesti protokolā. Otrajā izpētes posmā protokols tika tālāk attīstīts, pamatojoties uz MT iz(no)vērtēšanas ekspertu (N=12) paneļu diskusiju ietvaros gūtajiem komentāriem par protokola saprotamību un terminoloģijas atbilstību lietošanai praksē. Trešajā izpētes posmā praktizējoši mt (N=9) pielietoja protokolu praksē un aizpildīja aptauju (Godinho, 2022), novērtējot protokola atbilstību lietošanai praksē, skaidrību, vienkāršību un nepārprotamību.
Pētījuma rezultāti liecināja, ka pētījuma gaitā attīstītā protokola versija bija atbilstoša lietošanai praksē, skaidra, vienkārša un nepārprotama. Protokols tika modificēts lietošanai DKT un tālākai attīstīšanai visās MT specializācijās. Tika radīta iespēja MT praksi dokumentēt likumdošanas un MT profesionāļu prasībām atbilstošā un standartizētā veidā.