Mistiskā pieredze kā garīgā intelekta, šizotipisku personības iezīmju un psihotisku traucējumu simptomu prognozētājs un kā mediators garīgā intelekta, šizotipisku personības iezīmju un psihotisku traucējumu simptomu savstarpējās sakarībās

Par mistisko pieredzi (MP) zinātniskajā literatūrā pastāv divi savstarpēji pretēji uzskatu virzieni. Vieni autori MP uzskata par pieredzi, kas liecina par psihisku saslimšanu, savukārt otri – par indivīda garīgā brieduma sastāvdaļu un nozīmīgu dzīves pagrieziena punktu, kas var pozitīvi ietekmēt cilvēka vērtību sistēmu, ierosināt izmaiņas personībā, uzvedībā, emocijās un pasaules uztverē. Šie savstarpēji konfliktējošie uzskati par MP dabu rada apjukumu ne vien sabiedrībā, bet arī profesionāļu vidū, kuri savā darbā sastopas ar klientiem un pacientiem, kuri reflektē par MP pieredzēšanu. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt MP sakarības ar garīgo intelektu kā ar konceptu, kurš ir saistīts ar psihisko veselību, kā arī MP sakarības ar šizotipiskām personības iezīmēm un MP sakarības ar psihotisku traucējumu simptomiem kā ar patoloģiju raksturojošiem konceptiem. Šajā pētījumā apskatītas vairākas hipotēzes par MP sakarībām ar garīgo intelektu, šizotipiskām personības iezīmēm un psihotisku traucējumu simptomiem vienā 299 latviešu sieviešu izlasē, kurām dzīves laikā nav diagnosticētas psihiskas saslimšanas. Dati tika ievākti ar četrām pašnovērtējuma aptaujām – Misticisma skalu (Mysticism Scale), Garīgā intelekta aptauju, Latvijas klīnisko personības testu un sociodemogrāfisko datu aptauju. Rezultāti liecina, ka MP ir ciešākas sakarības ar garīgo intelektu, nekā ar šizotipiskām personības iezīmēm un psihotisku traucējumu simptomiem. Rezultāti arī norāda uz to, ka garīgā intelekta un atsevišķu šizotipisku personības iezīmju savstarpējās sakarības lielā mērā ir skaidrojamas ar MP moderāciju. Pētījuma rezultāti mazināt neskaidrības un iegūt skaidrāku priekšstatu par MP būtību.