Abstract
Ārstniecības personām ir īpaša loma mūsu sabiedrībā, sniedzot kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus – rūpējoties par sabiedrības locekļu veselību, bieži vien glābjot cilvēku dzīvības. Tādējādi ir visai svarīgi censties nodrošināt optimālus ārstniecības personu darba vides apstākļus, cita starpā, stiprinot psihoemocionālo mikroklimatu mediķu darba kolektīvos, identificējot un mēģinot izskaust ārstniecības personu emocionālo komfortu apdraudošas nevēlamas parādības, īpaši, tā saukto “mobingu” kā specifisku psihoemocionālās vardarbības formu.
Mainīgā un uz regulāru attīstību tendētā darba vide uzliek papildu psihoemocionālu slogu uzņēmuma darbiniekiem, jo darba daudzveidība, regulāra apmācība, slodzes palielināšana un darba virsstundas kļuvušas pašsaprotamas. Ikviens uzņēmums vai organizācija ir pakļauta iekšējiem un ārējiem riska faktoriem, ar kuru identificēšanu un novēršanu vairāk vai mazāk sekmīgi cenšas tikt galā. Viens no uzņēmuma jeb darba devēja resursiem ir darbaspēks kopumā vai katrs darbinieks atsevišķi. Šis resurss ir pakļauts darba vides ietekmei, par kuras kvalitāti ir jārūpējas darba devējam.Psiholoģiskais terors (mobings) darbavietā ir uzskatāms par darbinieka veselībai un drošībai kaitīgu darba apstākli, un šāda darbinieka psiholoģiska ietekmēšana ir uzskatāma par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpšanu. Tam, ka attiecīgā rīcība ir tīša vai netīša, nav nozīmes. Galvenais princips ir, ka vardarbība un iebiedēšana ir nepieņemama un nevēlama rīcība, kas aizskar personas pašcieņu un pašapziņu.
Darba attiecībās strīdus jācenšas risināt nekavējoties – tiklīdz ir pirmais signāls par domstarpībām –, lai konflikts nerada pārrāvumu ētiskā, lietišķā un cieņpilnā saskarsmē. Ciešot no emocionālās vardarbības darba vidē nav jābaidās un ir ļoti nozīmīgi, lai darbinieki vērstos atbilstošajā struktūrvienībā, informējot par iespējamo tiesību pārkāpumu, kas, cita starpā, varētu palīdzēt risināt problēmu kopumā, piemēram, ar apmācību organizēšanu u.c. Tikpat nozīmīgi ir neignorēt darbinieku sūdzības, kurās norādīts uz iespējamo mobingu. Ļoti būtisks iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai no darbinieku puses bieži vien saistīts ar negatīvu mikroklimatu darba vietā, īpaši ārstniecības iestādēs. Šāda nemitīga darbinieku mainība kopumā kaitē iestādei un atstāj sekas uz veselības aprūpes kvalitāti. Katra situācija darba tiesisko attiecību problemātikas jomā ir individuāla un parasti nav iespējams nekavējoši sniegt konkrētus priekšlikumus nevēlamo seku novēršanai. Jebkurā gadījumā, uzlabojot negatīvas savstarpējās attiecības un laicīgi novēršot iespējamo mobingu, var tikt būtiski uzlabota darbinieku un vadības pašsajūta, darba process, ikdienas darbs kļūst daudz patīkamāks, interesantāks, uzlabojas savstarpējā sadarbība, kā rezultātā tiek sniegti vēl kvalitatīvāki veselības aprūpes pakalpojumi. Abām pusēm (darba devējam un darbiniekam) ir jābūt ieinteresētām, lai darba vidē nodarbinātie (ārstniecības personāls) un pakalpojumu saņēmēji (pacienti un viņu piederīgie) justos labi.
Mainīgā un uz regulāru attīstību tendētā darba vide uzliek papildu psihoemocionālu slogu uzņēmuma darbiniekiem, jo darba daudzveidība, regulāra apmācība, slodzes palielināšana un darba virsstundas kļuvušas pašsaprotamas. Ikviens uzņēmums vai organizācija ir pakļauta iekšējiem un ārējiem riska faktoriem, ar kuru identificēšanu un novēršanu vairāk vai mazāk sekmīgi cenšas tikt galā. Viens no uzņēmuma jeb darba devēja resursiem ir darbaspēks kopumā vai katrs darbinieks atsevišķi. Šis resurss ir pakļauts darba vides ietekmei, par kuras kvalitāti ir jārūpējas darba devējam.Psiholoģiskais terors (mobings) darbavietā ir uzskatāms par darbinieka veselībai un drošībai kaitīgu darba apstākli, un šāda darbinieka psiholoģiska ietekmēšana ir uzskatāma par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpšanu. Tam, ka attiecīgā rīcība ir tīša vai netīša, nav nozīmes. Galvenais princips ir, ka vardarbība un iebiedēšana ir nepieņemama un nevēlama rīcība, kas aizskar personas pašcieņu un pašapziņu.
Darba attiecībās strīdus jācenšas risināt nekavējoties – tiklīdz ir pirmais signāls par domstarpībām –, lai konflikts nerada pārrāvumu ētiskā, lietišķā un cieņpilnā saskarsmē. Ciešot no emocionālās vardarbības darba vidē nav jābaidās un ir ļoti nozīmīgi, lai darbinieki vērstos atbilstošajā struktūrvienībā, informējot par iespējamo tiesību pārkāpumu, kas, cita starpā, varētu palīdzēt risināt problēmu kopumā, piemēram, ar apmācību organizēšanu u.c. Tikpat nozīmīgi ir neignorēt darbinieku sūdzības, kurās norādīts uz iespējamo mobingu. Ļoti būtisks iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai no darbinieku puses bieži vien saistīts ar negatīvu mikroklimatu darba vietā, īpaši ārstniecības iestādēs. Šāda nemitīga darbinieku mainība kopumā kaitē iestādei un atstāj sekas uz veselības aprūpes kvalitāti. Katra situācija darba tiesisko attiecību problemātikas jomā ir individuāla un parasti nav iespējams nekavējoši sniegt konkrētus priekšlikumus nevēlamo seku novēršanai. Jebkurā gadījumā, uzlabojot negatīvas savstarpējās attiecības un laicīgi novēršot iespējamo mobingu, var tikt būtiski uzlabota darbinieku un vadības pašsajūta, darba process, ikdienas darbs kļūst daudz patīkamāks, interesantāks, uzlabojas savstarpējā sadarbība, kā rezultātā tiek sniegti vēl kvalitatīvāki veselības aprūpes pakalpojumi. Abām pusēm (darba devējam un darbiniekam) ir jābūt ieinteresētām, lai darba vidē nodarbinātie (ārstniecības personāls) un pakalpojumu saņēmēji (pacienti un viņu piederīgie) justos labi.
Translated title of the contribution | Mobbing in Healthcare Professionals' Work Environment - Risks and Possible Solutions |
---|---|
Original language | Latvian |
Pages | 80-84 |
No. | Jūlijs/augusts |
Specialist publication | Latvijas Ārsts |
Publication status | Published - 2024 |
Field of Science*
- 5.1 Psychology
- 5.5 Law
Publication Type*
- 6. Other publications