Nākotnes risinājumi vides pieejamības problēmai senioru dzīvesvietā: jaunas lietotnes izmēģinājums Latvijā projekta INNOVAGE ietvaros

Ievads. EK 7. ietvarprogrammas projekta INNOVAGE misija ir tuvināt sabiedrības vajadzībām
augstas kvalitātes zinātnisko ekspertīzi novecošanas jautājumos un aktīvi iesaistīt seniorus, lai
noteiktu un radītu inovatīvas pieejas dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošanai, cilvēkiem novecojot. Pētījumi par veselību un mājokli norāda, ka pieejamība var pozitīvi ietekmēt veselīgas dzīves
ilgumu, jo pieejama mājas vide un tuvākā apkaime atbalsta ikdienas aktivitātes, mobilitāti un sociālo
līdzdalību lielā vecumā.
Lai seniori varētu aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā par savu aprūpi un mājokli, viens
no INNOVAGE projekta uzdevumiem ir radīt IT rīku, kas potenciāli varētu palīdzēt viņiem kļūt par
aktīviem partneriem mājokļa piedāvājuma izvēlē.
Darba mērķis, materiāls un metodes. Lai pārbaudītu un tālāk attīstītu interaktīvu un lietotājam draudzīgu IT rīku – lietotni planšetdatoram, tika organizēti lietotnes izmēģinājumi Zviedrijā un
Latvijā. Lietotnes prototips tika izstrādāts, balstoties uz pētnieciskā projekta pirmajā etapā izstrādāto
specifikāciju.
Izmēģinājumu Latvijā vadīja divi pētnieki. Individuālās sesijās un grupas diskusijā piedalījās
10 seniori, kuri atbilda grupas izveides stratēģiskajiem pamatprincipiem – atšķirīgs ģimenes stāvoklis
un funkcionālās spējas, dzīvesvieta Rīgas pilsētā. Dalība izmēģinājumā bija brīvprātīga, un personai
bija tiesības izstāties no grupas jebkurā izmēģinājuma fāzē. Lietotnes izmēģinājums notika pēc sagatavota strukturēta plāna – 2 individuālās sesijas ar katru dalībnieku un noslēguma diskusija grupā.
Sesijas tika ierakstītas audio un video formātā, kā arī pētnieks reģistrēja informāciju piezīmju veidā.
Rezultāti. Lietotnes izmēģinājumā Latvijā piedalījās 5 vīrieši un 5 sievietes, vidējais vecums –
74,8 gadi (67–82 gadi), pašreizējā dzīvesvietā dzīvo vidēji 28,3 gadus (10–42 gadus). Ikdienā visi dalībnieki lieto mobilos tālruņus ar ciparu klaviatūru, diviem dalībniekiem bija pieredze lietot viedtālruņus.
Dalībniekiem bija datora lietošanas prasmes, bet datora lietošanas biežums atšķirīgs (vidēji 17 dienas
mēnesī), un neviens dalībnieks iepriekš nebija lietojis planšetdatorus.
Lietotnes izmēģinājumā dalībnieki veiksmīgi izpildīja paredzētos uzdevumus, par spīti pieredzes trūkumam. No lietotnes piedāvātajām divām pamatfunkcijām – potenciālo vides barjeru noteikšana, pamatojoties uz personas funkcionālo profilu un iespēju meklēt citu dzīvesvietu – dalībnieki
atzina, ka pirmā Latvijas kontekstā ir daudz būtiskāka un lietotne sniedz nozīmīgu informāciju par
mājas vides pieejamības jautājumiem.
Secinājumi. Cieši sadarbojoties ar potenciālajiem lietotājiem, pētnieki labāk izprata senioru
vajadzības un viedokli par vides pieejamību dzīvesvietā, kas ir būtiski lietotnes tālākās izstrādes
procesā. Izmēģinājuma pētījums parādīja, ka seniori Latvijā izrāda interesi par vides pieejamības
problēmām dzīvesvietā un to iespējamiem risinājumiem.