Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas krimināltiesiskā un procesuālā problemātika un pilnveidošanas perspektīvas.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas leģitīmo mērķi var definēt kā noziedzīgā veidā iegūta īpašuma izņemšanu no legālās civiltiesiskās apgrozības, lai nepieļautu tā turpmāku apriti un tālāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī – lai mazinātu finansiālo ieinteresētību veikt noziedzīgos nodarījumus. Tiesu prakses un jaunāko tendenču izpētes laikā autore ir secinājusi, ka, lai atzītu mantu par noziedzīgi iegūtu, ir nepieciešamas izmaiņas šā brīža normatīvajā regulējumā, kā arī nepieciešams laiks un izpratne attiecīgo normu atbilstošā piemērošanā praksē. Darbā tiek aplūkotas aktuālās problēmas un tendences noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās. Lemjot jautājumu par mantas legālo izcelsmi, bieži rodas gadījumi, kad iesniegtie pierādījumi no procesa virzītāju puses tiek vērtēti subjektīvi, faktiski iztrūkstot pierādījumu bāzei par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Latvijas tiesiskajā sistēmā jebkurā noziedzīgā nodarījumā, kura rezultātā tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi, jeb predikatīvajos noziegumos ir paredzēta mantas vai naudas konfiskācija, ja ir pietiekams pamats aizdomām, ka šī manta iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, tas ir, bez notiesājoša sprieduma, tādējādi deduktīvi meklējot noziedzīgā nodarījuma subjektu un faktiski apejot Kriminālprocesa likuma mērķi, kas paredz tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē, jo, kā pierāda prakse – faktiskā kārtība nenodrošina efektīvu mehānismu, bet nepamatoti pārkāpj personas tiesības. Promocijas darba temats “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas krimināltiesiskā un procesuālā problemātika un pilnveidošanas perspektīvas” izvēlēts, vadoties no tā, ka ikdienas darbā un mācību procesā nereti nākas sastapties ar gadījumiem, kad lietās tiek konfiscēta manta vai kāda cita materiālā vērtība tikai tāpēc, ka nav izpratnes, atbilstošas izglītības, zināšanu vai praktiskās pieredzes, kas noved pie nepamatotiem un subjektīviem nolēmumiem, tādējādi atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscējot to valsts labā. Ar šādām darbībām tiek radīts risks arī pašai valstij, jo bieži vien pret valsti tiek celtas dažāda veida prasības, tai skaitā par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas jau ir signāls Latvijas likumdevējam par nepieciešamību veidot efektīvāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanas mehānismu.