Pētniecības ciklu metodes aprobācija Latvijā projekta INNOVAGE ietvaros

Ievads. EK 7. ietvarprogrammas projekta INNOVAGE misija ir tuvināt sabiedrības vajadzībām
augstas kvalitātes zinātnisko ekspertīzi novecošanas jautājumos un aktīvi iesaistīt gados vecus cilvēkus,
lai noteiktu un radītu inovatīvas pieejas dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošanai, cilvēkiem novecojot. Pašreizējie pētījumi par veselību un mājokli norāda, ka pieejamība var pozitīvi ietekmēt veselīgas
dzīves ilgumu, jo pieejama mājas vide un tuvākā apkaime atbalsta ikdienas aktivitātes, mobilitāti un
sociālo līdzdalību lielā vecumā. Lai seniori varētu aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā par savu
aprūpi un mājokli, viens no INNOVAGE projekta uzdevumiem ir radīt IT rīku, kas potenciāli varētu palīdzēt viņiem kļūt par aktīviem partneriem mājokļa piedāvājuma izvēlē.
Darba mērķis, materiāls un metodes. Lai varētu attīstīt interaktīvu un lietotājam draudzīgu
IT rīku, situācijas izpētei sākotnēji tika organizēti pētniecības cikli [Ståhl, et al., 2008] Zviedrijā, Vācijā,
Itālijā un Latvijā.
Pētniecības ciklu Latvijā vadīja divi pētnieki, un diskusijās piedalījās mērķtiecīgi izvēlēti potenciālie lietotāji: 8 seniori, kuri atbilda grupas izveides stratēģiskajiem pamatprincipiem (daudzveidība
dzimuma, ģimenes stāvokļa un funkcionālo spēju ziņā) un dzīvoja noteiktā ģeogrāfiskā reģionā – Rīgā.
Pētniecības ciklā piedalījās arī eksperti – ar vides pieejamības un mājokļa nodrošināšanu saistītu
organizāciju pārstāvji. Dalība pētījumā bija brīvprātīga, un personai bija tiesības izstāties no diskusiju
grupas jebkurā pētniecības cikla fāzē. Pētniecības ciklam tika sagatavots strukturēts plāns pirmajai
diskusijai un uzdevumi dalībniekiem patstāvīgai veikšanai sanāksmju starplaikā.
Rezultāti. Pētniecības cikla sanāksmes notika četras reizes trīs mēnešu laikā, un to ilgums bija
2‒3 stundas. Katra tikšanās tika veltīta noteiktai tēmai, kuru ierosināja paši grupas dalībnieki. Pēc
grupas iniciatīvas tika papildus uzaicināti kādas specifiskas nozares speciālisti – eksperti. Pētniecības
cikla laikā dati tika reģistrēti audioieraksta formātā un viens no pētniekiem fiksēja detalizētas piezīmes
par sanāksmju norisi. Katras sanāksmes diskusijas kopsavilkums tika prezentēts grupas nākamajā
tikšanās reizē, nodrošinot tematiski saistītu diskusiju norisi. Pētniecības cikla rezultātā tika sagatavotas
specifikācijas, kas tiks lietotas IT rīka tālākajā izstrādes procesā.
Secinājumi. Cieši sadarbojoties ar potenciālajiem lietotājiem, pētnieki labāk izprata to vajadzības
un viedokli par vides pieejamību dzīvesvietā, kuru ņemt vērā produkta izstrādes procesā. Tas parādīja,
ka senioriem Latvijā ir svarīga arī vides piemērotība plašākā kontekstā, iekļaujot tuvējo apkārtni un
pakalpojumus. Lai arī vides pieejamība tika atzīta par būtisku senioriem, tomēr diskusijas parādīja, ka
ir daudzi citi senioriem aktuāli jautājumi, piemēram, veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi,
nodrošinājums ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, senioru nepietiekamās prasmes e-vides lietošanā.