Pasaulē praktizējošu speciālistu un Latvijā praktizējošu mākslas terapeitu pieredze darbā ar fototerapiju

Pētījuma mērķis: izpētīt speciālistu pieredzi darbā ar fototerapiju dažādās valstīs un mākslas terapeitu pieredzi darbā ar fototerapiju Latvijā un izpētīt, kā fototerapijā radītos artefaktus ir iespējams izmantot pētniecībā kā vizuālo metodi. Pētījums tika veikts trīs posmos, pielietojot jaukta pētījuma dizainu. Pirms pētījuma uzsākšanas notika pētījuma sagatavošanās posms, kura ietvaros tika organizēta Dr. med., prof. Aleksandra Kopitina vadīta fototerapijas izglītības programma Latvijas mākslas terapeitiem.
Pirmajā pētījuma posmā tika rastas atbildes uz diviem pētījuma jautājumiem: 1) kāda ir dažādās valstīs praktizējošu speciālistu pieredze darbā ar fototerapiju; 2) kāds ir dažādās valstīs praktizējošu speciālistu viedoklis par fototerapijas izmantošanu terapijā. Lai noskaidrotu atbildi uz pirmo jautājumu, tika veikta fototerapijā praktizējošu speciālistu elektroniska aptauja, kurā piedalījās 13 pētījuma dalībnieki, datu analīzē tika izmantota aprakstošā statistika. Lai uzzinātu atbildi uz otro jautājumu, minētie 13 respondenti tika uzaicināti uz padziļinātu interviju Skype (n=3), datu analīzei tika izmantota tematiskā analīze.
Pētījuma otrajā posmā tika iegūta atbilde uz pētījuma jautājumu, kāda ir Latvijas mākslas terapeitu pieredze darbā ar fototerapiju pēc fototerapijas izglītības programmas apguves. Tika rīkota fokusgrupas intervija ar Latvijā praktizējošiem mākslas terapeitiem, kuri ir apguvuši fototerapijas izglītības programmu (n=4), kā arī tika analizētas fototerapijas izvērtēšanas formas.
Pētījuma trešajā posmā tika rasta atbilde uz pētījuma jautājumu, kāds ir speciālistu viedoklis par to, kā fototerapijā iegūtos artefaktus var izmantot pētniecībā kā vizuālās metodes. Šis jautājums tika pārrunāts iepriekš minētajās Skype intervijās (n=3), kā arī fokusgrupas intervijā (n=4). Tika noskaidrota informācija par fototerapijas laikā radīto artefaktu izmantošanas iespējām pētniecībā. Iegūtie dati otrajā un trešajā pētījuma posmā tika analizēti ar tematisko analīzi.
Pētījuma rezultāti liecina par to, ka fototerapija ir vērtīga un moderna metode, ko izmanto dažādās vidēs, specialitātēs un teorētiskajās pieejās. Fototerapija ir elastīga metode, kuru katrs tās izmantotājs var to pielāgot savai pieejai un specialitātei. Fototerapijā veidojas triangulāras attiecības. Fotogrāfijas ir vizuālas formas dati, kas varētu veicināt plašāku vizuālo metožu pielietošanu pētniecībā.