Personu ar krūts vēža un tās ārstēšanas izraisītu limfedēmu pieredze ikdienas aktivitāšu veikšanā un limfedēmas menedžēšanā latvijā

Aktualitāte. Pēc statistikas datiem Latvijā ļaundabīgs krūts audzējs visbiežāk konstatēts sievietēm. Viena no izplatītākajām krūts vēža ārstēšanas blakusparādībām ir sekundāra limfedēma, kas attīstās limfātiskās cirkulācijas traucējumu dēļ. Ir ziņots, ka sievietēm ar krūts vēža izraisītu limfedēmu ir zemāks dzīves kvalitātes līmenis, ietekmētas fiziskās un psiholoģiskās funkcijas, kā arī ierobežotas ikdienas dzīves, iekļaujot socializēšanos, aktivitātes. Limfedēmas gadījumā ir nepieciešama arī specifiska ārstēšanas un stāvokļa uzturēšanas programma. Ņemot vērā limfedēmas ietekmi uz dzīves kvalitāti, kā arī statistikas datus, kas norāda, ka pēc krūts vēža ārstēšanas ir daļa personu, kuras ir riska grupā attīstīties limfedēmai, būtu vērtīgi noskaidrot, kāda ir pieredze (gan resursi, gan izaicinājumi) personām Latvijā.

Mērķis: noskaidrot, kāda ir personu ar krūts vēža un tās ārstēšanas izraisītu limfedēmu pieredze ikdienas aktivitāšu veikšanā un limfedēmas menedžēšanā Latvijā.

Metodes. Pētījuma dalībnieki tika atlasīti atbilstoši iekļaušanas kritērijiem. Pētījuma dati tika iegūti, izmantojot daļēji strukturētas individuālas intervijas. Saistībā ar datu apstrādes metodēm, intervijas tika transkribētas teksta formātā Microsoft Word, savukārt datu analīze veikta, pielietojot interpretatīvo fenomenoloģisko analīzi.

Rezultāti. Pētījumā piedalījās četras sievietes ar krūts vēža un tās ārstēšanu izraisītu limfedēmu augšējā ekstremitātē. Pēc iegūto datu analīzes, kopā tika identificētas sešas tēmas: limfedēmas klīniskās izpausmes un to ietekme uz fizisko pašsajūtu; izaicinājumi saistībā ar ikdienas aktivitāšu veikšanu; pielāgošanās ikdienas dzīvei; pieredze limfedēmas pārvaldībā; ķermeņa tēla izmaiņas un psihosociālā atbalsta saņemšana; informācijas pieejamība un informētība par limfedēmas profilaksi un ārstēšanu. Pētījuma rezultāti demonstrē dalībnieku pieredzi par ikdienas dzīvi saistībā ar limfedēmu, galvenajiem izaicinājumiem ikdienas aktivitāšu veikšanā, pielāgošanās un limfedēmas pārvaldīšanas procesu, kā arī informācijas trūkumu par limfedēmu.

Secinājumi. Pētījuma dalībnieces pieredzi ikdienas aktivitātēs raksturo kā izaicinošu, ziņojot par ierobežojumiem pašaprūpes, produktivitātes un brīvā laika aktivitāšu veikšanā. Savukārt, lai kontrolētu limfedēmas progresēšanu, kā arī simptomu intensitāti, sievietes ir pielāgojušās limfedēmas radītajiem apstākļiem un aktīvi iesaistās tās pārvaldīšanā. Dalībnieces izjūt pārdzīvojumus ar ķermeņa tēla saistītām izmaiņām, ko pastiprina nevēlama sabiedrības uzmanība.