Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas pieredze cilvēkiem ar cerebrālo trieku: interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze

Pētījuma mērķis ir izzināt un aprakstīt cilvēku ar cerebrālo trieku (turpmāk – CT) subjektīvo pieredzi, kas saistīta ar profesionālās rehabilitācijas saņemšanu. Lai pētītu un gūtu izpratni par cilvēku ar CT pieredzi profesionālajā rehabilitācijā, ir izvēlēta kvalitatīvā pētījuma stratēģija ar fenomenoloģiju kā pētījuma dizainu. Fenomenoloģiskā pētījuma dizaina būtība: tiek aprakstīta cilvēku dzīves pieredze attiecībā uz kādu fenomenu, šajā pētījuma tā ir profesionālā rehabilitācija. Profesionālās rehabilitācijas aktualitāti Latvijā pamato izvirzītie pētījuma jautājumi: kā cilvēki ar CT pieredz Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk – SIVA) īstenoto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un kā pilnveidot SIVA sniegto pakalpojumu.
Seši dalībnieki no 21 līdz 47 gadu vecumam, kas atbilst pētījuma dalībnieku atlases iekļaušanas kritērijiem, tika intervēti, kā datu ieguves metode tika izmantota daļēji strukturēta intervija. Interpretatīvā fenomenoloģiskā analīze tika izmantota kā induktīva pieeja kvalitatīvo datu analīzei, lai izzinātu kā cilvēki ar CT pieredz profesionālo rehabilitāciju un kādu jēgu piešķir pieredzei.
Pēc datu analīzes tika noteiktas piecas tēmas: 1. Iekļaujošā vide, kurā var justies pieņemts; 2. Profesionālā rehabilitācija kā gaidīta un jēgpilna laika pavadīšana; 3. Emocionālā atbalsta nozīme profesionālās rehabilitācijas laikā; 4. Iespēja pilnveidot zināšanas neatkarīgi no veselības stāvokļa radītajām grūtībām un ierobežojumiem; 5. Darba meklējumi kā izaicinājums.
Tā kā profesionālās rehabilitācijas joma Latvijā līdz šim nav pētīta, ieteicams aktualizēt šo jomu pētniecībā, ņemot vērā, ka tās aktualitāte palielinās un Eiropā tā ir svarīga un daudzpusīgi pētīta joma. Pētījuma iegūtie rezultāti sniedz būtisku ieskatu par cilvēku ar CT pieredzi, kas ir saistīta ar profesionālo rehabilitāciju, tas ļāva gan izzināt pakalpojuma saņēmēju vajadzības, gan palīdzēja formulēt turpmākās profesionālās rehabilitācijas attīstības iespējas. Attiecīgi praktiskais pielietojums būtu jānodrošina sniedzot uz personu centrētu pakalpojumu, kas balstās uz cilvēka vajadzībām, jāatzīst, ka cilvēks ir savas dzīves eksperts, līdz ar to aktīvs savas rehabilitācijas dalībnieks. Tādējādi būtu jāapskata gan indivīda personīgās vajadzības, mērķi un vēlmes, gan vēl plašāk – kādi būtu valstiski svarīgi uzdevumi, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti, tostarp cilvēku ar CT nodarbinātību.