Abstract
Ievads
Nieres transplantācija ir kļuvusi par izvēles metodi, ārstējot pacientus ar hronisku nieru slimību terminālā stadijā. Salīdzinot ar dialīzi, metode nodrošina ilgāku pacientu dzīvildzi, prasa mazāk hospitalizācijas, ir krietni lētāka un nodrošina augstāku dzīves kvalitāti.
Donororgānu transplantācija ir visai komplicēts ārstniecības veids, kas prasa
plašas zināšanas un prasmes nefroloģijā, imunoloģijā, reanimatoloģijā, farmakoloģijā, asinsvadu ķirurģijā un uroloģijā.
Vairāk nekā 40 gadu laikā līdz 2013. gada 31. decembrim Latvijas Transplantācijas centrā (LTC) uzkrāta 1724 operāciju pieredze ar apmierinošiem agrīniem
un attāliem rezultātiem.
Balstoties uz plašiem statistiskiem materiāliem, pierādīts, ka nieres transplantācijas rezultāti uzlabojas, saīsinoties laikam starp hroniskas nieru slimības
terminālās stadijas diagnosticēšanu un nieres transplantāciju. Sistemātiska novērošana sākas no laika, kad ģimenes ārsts pacientu nosūta pie reģionālā nefrologa.
Ārstējot un novērojot nefrologs ar pacientu un viņa ģimenes locekļiem lemj par
piemērotāko nieru aizstājterapijas metodi. Pacients tai tiek gatavots laikus. Precizējot diagnozi, vairumam pacientu nieres transplantāciju var ieteikt par izvēles
ārstēšanas metodi.
Reģionālie nefrologi pieņem šādu lēmumu un
• izskaidro pacientiem nieres transplantācijas pamatus;
• informē par iespējām izmantot dzīva vai miruša donora nieri;
• nosūta pacientus uz LTC, lai lemtu par iekļaušanu nieres transplantācijas gaidīšanas sarakstā.
Sadarbība ar LTC nefrologiem turpinās arī pēc transplantācijas, jo pacienti
te tiek novēroti pastāvīgi. Ļoti vēlams būtu šai darbā iesaistīt arī reģionālos
nefrologus.
Ieteikumu izstrādē izmantotās citu valstu vadlīnijas:
• Kasiske B. L., Zeier M. G. et al. KDIGO Clinical Practice Guideline for
the Care of Kidney Transplant Recipients. Am. J. Transplant., 2009;
9 (Suppl. 3): 1−155.
• Abramowicz D., Claas F., Heeman U. et al. ERBP Guideline on the management and evaluation of the kidney donor and recipient. Nephrol.
Dial. Transplant., 2013; vol. 28 (suppl. 2): 1−71.
• Kalble T., Alcaraz A., Budde K. et al. Guidelines on Renal Transplantation. European Association of Urology 2009; www.uroweb.org/
guidelines.
• Knoll G., Cockfi eld S., Blydt-Hansen T., Baran D., Kiberd B., Landsberg D., Rush D., Cole E. Kidney Transplant Working Group of the Canadian Society of Transplantation. CMAJ, 2005 Nov 8; 173(10): S1−25.
Nieres transplantācija ir kļuvusi par izvēles metodi, ārstējot pacientus ar hronisku nieru slimību terminālā stadijā. Salīdzinot ar dialīzi, metode nodrošina ilgāku pacientu dzīvildzi, prasa mazāk hospitalizācijas, ir krietni lētāka un nodrošina augstāku dzīves kvalitāti.
Donororgānu transplantācija ir visai komplicēts ārstniecības veids, kas prasa
plašas zināšanas un prasmes nefroloģijā, imunoloģijā, reanimatoloģijā, farmakoloģijā, asinsvadu ķirurģijā un uroloģijā.
Vairāk nekā 40 gadu laikā līdz 2013. gada 31. decembrim Latvijas Transplantācijas centrā (LTC) uzkrāta 1724 operāciju pieredze ar apmierinošiem agrīniem
un attāliem rezultātiem.
Balstoties uz plašiem statistiskiem materiāliem, pierādīts, ka nieres transplantācijas rezultāti uzlabojas, saīsinoties laikam starp hroniskas nieru slimības
terminālās stadijas diagnosticēšanu un nieres transplantāciju. Sistemātiska novērošana sākas no laika, kad ģimenes ārsts pacientu nosūta pie reģionālā nefrologa.
Ārstējot un novērojot nefrologs ar pacientu un viņa ģimenes locekļiem lemj par
piemērotāko nieru aizstājterapijas metodi. Pacients tai tiek gatavots laikus. Precizējot diagnozi, vairumam pacientu nieres transplantāciju var ieteikt par izvēles
ārstēšanas metodi.
Reģionālie nefrologi pieņem šādu lēmumu un
• izskaidro pacientiem nieres transplantācijas pamatus;
• informē par iespējām izmantot dzīva vai miruša donora nieri;
• nosūta pacientus uz LTC, lai lemtu par iekļaušanu nieres transplantācijas gaidīšanas sarakstā.
Sadarbība ar LTC nefrologiem turpinās arī pēc transplantācijas, jo pacienti
te tiek novēroti pastāvīgi. Ļoti vēlams būtu šai darbā iesaistīt arī reģionālos
nefrologus.
Ieteikumu izstrādē izmantotās citu valstu vadlīnijas:
• Kasiske B. L., Zeier M. G. et al. KDIGO Clinical Practice Guideline for
the Care of Kidney Transplant Recipients. Am. J. Transplant., 2009;
9 (Suppl. 3): 1−155.
• Abramowicz D., Claas F., Heeman U. et al. ERBP Guideline on the management and evaluation of the kidney donor and recipient. Nephrol.
Dial. Transplant., 2013; vol. 28 (suppl. 2): 1−71.
• Kalble T., Alcaraz A., Budde K. et al. Guidelines on Renal Transplantation. European Association of Urology 2009; www.uroweb.org/
guidelines.
• Knoll G., Cockfi eld S., Blydt-Hansen T., Baran D., Kiberd B., Landsberg D., Rush D., Cole E. Kidney Transplant Working Group of the Canadian Society of Transplantation. CMAJ, 2005 Nov 8; 173(10): S1−25.
| Original language | Latvian |
|---|---|
| Publisher | Medicīnas apgāds |
| Number of pages | 160 |
| ISBN (Print) | ISBN 978-9984-813-71-4 |
| Publication status | Published - 2015 |
| Externally published | Yes |
Field of Science*
- 3.2 Clinical medicine
Publication Type*
- 2.4. Other books (including school textbooks, popular science literature, fiction, dictionaries, encyclopedias, etc.)
Cite this
- APA
- Author
- BIBTEX
- Harvard
- Standard
- RIS
- Vancouver