Abstract
Pēdējos pārdesmit gados sociālajā un kultūras antropoloģijā īpaša
vērība tiek veltīta pētījuma metožu izvēlei un izmantojumam. Tiek uzsvērta
pašrefleksijas nozīme: pētniekam ir svarīgi apzināties to kā faktoru,
kas rosina, virza un padziļina pētījumu. Uzdevums nav vis novērst savas
subjektivitātes ietekmi, bet gan palūkoties uz to kā uz neatņemamu
pētāmās realitātes daļu. Subjektivitāte savukārt veidojas un izpaužas diskursīvi,
tādēļ pētniekam svarīgi pievērst īpašu vērību diskursam — gan
tam, ko pētījumā iecerēts raksturot, gan arī tam, kurā tapusi pati pētījuma
iecere.
vērība tiek veltīta pētījuma metožu izvēlei un izmantojumam. Tiek uzsvērta
pašrefleksijas nozīme: pētniekam ir svarīgi apzināties to kā faktoru,
kas rosina, virza un padziļina pētījumu. Uzdevums nav vis novērst savas
subjektivitātes ietekmi, bet gan palūkoties uz to kā uz neatņemamu
pētāmās realitātes daļu. Subjektivitāte savukārt veidojas un izpaužas diskursīvi,
tādēļ pētniekam svarīgi pievērst īpašu vērību diskursam — gan
tam, ko pētījumā iecerēts raksturot, gan arī tam, kurā tapusi pati pētījuma
iecere.
| Translated title of the contribution | Research as a discursive practice in social anthropology |
|---|---|
| Original language | Latvian |
| Pages (from-to) | 228-239 |
| Number of pages | 11 |
| Journal | Reliģiski-filozofiski Raksti |
| Volume | 8 |
| Issue number | 1 |
| Publication status | Published - 2003 |
| Externally published | Yes |
Field of Science*
- 5.4 Sociology
Publication Type*
- 1.3. Anonymously reviewed scientific article published in a journal with an international editorial board and is available in another indexed database