Supervīziju izvērtējums valsts iestādē

Pētījums “Supervīziju izvērtējums valsts iestādē” tapis sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar mērķi izpētīt supervīziju lietderību valsts iestādē, lai sniegtu rekomendācijas procesa organizēšanai. Pētījumā tiek rastas atbildes uz sekojošajiem jautājumiem: 1) Kādas ir organizācijas skatījumā lietderīgas supervīzijas un to turpmāka lietderīga organizēšana iestādē? 2) Kādas ir iestādes darbinieku skatījumā lietderīgas supervīzijas? 3) Kāds ir supervīziju īstenošanas process un darbinieku subjektīvais vērtējums par to organizēšanu un piedzīvoto tajās? 4) Kādi ir ieteikumi turpmākai lietderīgu supervīziju organizēšanai iestādē?
Lai sasniegtu mērķi un gūtu atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, par vispiemērotāko dizainu tika atzīts darbības pētījums, kas balstīts pragmatisma paradigmā. Pētījums sastāv no četriem posmiem, kas secīgi īstenoti, veidojot pirmo ciklu turpmākai darbību uzlabošanai pētāmajā iestādē. Pirmajā posmā – daļēji strukturētā intervija ar pētījuma pasūtītāja pārstāvi, kas analizēta tematiski. Otrajā posmā – trīs apakšposmi: 1) VID darbinieku aptaujas anketa (n = 428), kam aprēķināti aprakstošās statistikas rādījumi; 2) Pirmā fokusgrupas diskusija ar darbiniekiem, kuri pieredzējuši iestādes organizētās supervīzijas agrāk (n = 5), analizēta tematiski; 3) dokumentu analīze sekundārajiem datiem – 2020. gadā aizpildīto aptaujas anketu kvalitatīvo datu induktīvā kontentanalīze (n = 35). Trešajā darbības pētījuma posmā veikta Otrā fokusgrupas diskusija, kurā piedalījās iestādes struktūrvienības 12 darbinieki (n = 12), kuriem tikko novadītas piecas komandas supervīzijas. Otrajai fokusgrupai veikta induktīvā kvalitatīvā kontentanalīze. Ceturtajā posmā – prezentācijas diskusija ar pētījuma pasūtītāju.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka iestādē notiek supervīziju ieviešana, apzinoties, ka tas ir ilgstošs, visaptverošs process, iesaistoties gan organizētājiem, gan darbiniekiem un paredzamie rezultāti vērtējami ilgtermiņā, izprotot patiesās darbinieku supervīziju vajadzības. Pētījuma rezultāti liecina par supervīziju iespējamu noderīgumu darbinieku atbalsta vajadzībās. Minētas vēlamās tēmas, no kurām kā vislietderīgākā atzīta izdegšanas novēršana. Darbinieki uzskata, ka supervīzijas var mainīt domāšanu un attieksmi pret darbu, bet, lai tas notiktu un būtu lietderīgi, būtiski pievērst uzmanību konkrētiem priekšnosacījumiem, kas saistīti ar organizēšanu, iepazīstināšanu, supervīziju procesa realizēšanu un supervizora kvalitātēm.
Veiktais pētījums ir atbalsts un palīgmateriāls turpmākai lietderīgu supervīziju organizēšanai VID un var kalpot arī par supervīziju lietderības kritēriju izvērtēšanu citās vidēs, tostarp valsts pārvaldes iestādēs.