Jonizējošās radiācijas ilgstošai iedarbībai pakļauto cilvēku novecošanas aspekti

Translated title of the contribution: The Aging Aspects of Humans Protractedly Exposed to Ionizing Radiation

Research output: Types of ThesisDoctoral Thesis

Abstract

Promocijas darbā ir 153 lapaspuses, 40 attēli, 39 tabulas, 317 literatūras avoti, 11 pielikumi; darbs sarakstīts latviešu valodā. Promocijas darbs ir veltīts aktuālai, līdz šim nepietiekami izpētītai problēmai – nelielu jonizējošās radiācijas devu ilgstošas iedarbības ietekmei uz cilvēka novecošanas procesiem. Jonizējošo radiāciju arvien vairāk pielieto dažādās nozarēs pieaug, pasaulē periodiski notiek tehnogēnas avārijas, kuru dēļ vidē noplūst liels radionuklīdu daudzums. To lielākai daļai ir garš pussabrukšanas periods, tādēļ iedzīvotāji tiek pakļauti ilgstošam apstarojumam. Lai varētu laikus rast risinājumus jonizējošā starojuma izraisīto veselības traucējumu novēršanai, svarīgi ir apzināties un detalizēti izprast starojuma iedarbības mehānismus, kā arī radīto bojājumu sekas. Darba mērķis ir noskaidrot, vai ilgstošai nelielu jonizējošās radiācijas devu iedarbībai pakļautie cilvēki noveco savādāk un ātrāk nekā personas, kuras netika hroniski eksponētas jonizējošai radiācijai. Darba uzdevumi iekļāva hroniskai nelielo jonizējošās radiācijas devu iedarbībai pakļauto cilvēku novecošanas izpausmju raksturošanu un to salīdzināšanu ar novecošanas izpausmēm personām, kuras netika hroniski eksponētas jonizējošajai radiācijai, lai, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, varētu izstrādāt praktiskas rekomendācijas hroniski apstaroto personu veselības aprūpes pilnveidošanai. Šim nolūkam izvēlētas trīs pētāmo cilvēku grupas: 1) Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidētāji no Latvijas, kuru organismā darba laikā Černobiļā bija uzkrājušies ilgi dzīvojošie radionuklīdi, bet pēc atgriešanās Latvijā avārijas likvidētāji dzīvojuši vidē ar relatīvi normālu radioaktīvo fonu; 2) cilvēki, kuri darbā ir pakļauti jonizējošā starojuma hroniskai iedarbībai (radiologi diagnosti, radiologu asistenti, rentgenlaboranti u.c.); 3) kontroles grupā ietilpa Latvijas iedzīvotāji, kuri darbā un citur savā mūžā netika hroniski pakļauti jonizējošās radiācijas iedarbībai, izņemot dabisko radiācijas fonu un nelielus medicīniska rakstura rentgenizmeklējumus. Tā kā novecošanas process ir sarežģīts un to nevar raksturot ar vienu parametru, promocijas darbā aplūkoti vairāki apstaroto personu novecošanas aspekti. Darba realizācijai izmantotas vairākas metodes: tika noteikts telomēru relatīvais garums perifērisko asiņu leikocitārās rindas šūnās ar reālā laika kvantitatīvu polimerāzes ķēdes reakciju, transformējošā augšanas faktora β (TGFβ) līmenis serumā – ar imūnfermentatīvo ELISA metodi, kā arī slāpekļa monoksīda un dzelzs līmenis matos – ar elektronu paramagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodi. Vienlaikus padziļināti vērtēta ČAES avārijas seku likvidētāju saslimstība ar vecumatkarīgām slimībām, t.sk. ar ļaundabīgiem audzējiem, un mirstība sakarā ar piedalīšanos ČAES avārijas likvidācijas laikā un veiktajiem darbiem Černobiļā. Darba rezultāti liecina, ka ČAES avārijas seku likvidētāju novecošanas procesi apsteidz Latvijas iedzīvotāju vidējos novecošanas tempus. Turklāt ČAES avārijas seku likvidētāju novecošanas mehānismā nav iesaistīta telomēru garuma saīsināšanās, kāda ir vērojama normālās ieprogrammētās replikatīvās novecošanas gadījumā. Iespējams, ka galvenais mehānisms ir inkorporēto radionuklīdu pastāvīgas jonizējošās radiācijas iedarbības izraisītā t.s. stresa inducētā priekšlaicīgā novecošana. Noskaidrots, ka jonizējošai radiācijai ilgstoši pakļauto cilvēku organismā veidojas labvēlīgi apstākļi ļaundabīgo audzēju attīstībai. ČAES avārijas seku likvidētājiem konstatēts nedaudz lielāks telomēru relatīvais garums, nekā pārējās grupās, turklāt garākās telomēras bija novērotas personām, kuras saņēma lielāku apstarojumu. Iespējams, ka tas netieši liecina par telomēru pagarinošā fermenta – telomerāzes – aktivāciju sakarā ar pastāvīgi notiekošu DNS bojājumu no inkorporētajiem radionuklīdiem, kas ir nozīmīgs faktors kanceroģenēzē. ČAES avārijas seku likvidētājiem konstatēts arī būtiski zemāks TGFβ līmenis nekā pārējo grupu cilvēkiem, kas atspoguļo nepietiekamu pretaudzēju aizsardzību viņu organismā. Daudz mazākā mērā līdzīgas tendences novērotas tikai tiem darbā regulāri apstarotajiem cilvēkiem, kuri radiācijas ietekmē nostrādājuši lielāko mūža daļu. Epidemioloģisko rādītāju analīze parādīja, ka ČAES avārijas seku likvidētāji, kuri bija pakļauti apstarojumam pirmajā gadā pēc avārijas un veica darbus ar lielāku iekšējā radioaktīvā piesārņojuma risku, saslimst ar vecumatkarīgajām slimībām jaunākā vecumā nekā citi. Turklāt avārijas seku likvidētāju mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām vecumā līdz 45 gadiem pārsniedz attiecīga vecuma vispārējās Latvijas vīriešu populācijas rādītājus. Avārijas seku likvidētājiem novērota augstāka nekā vispārējā populācijā saslimstība ar uroģenitālajiem (prostatas, nieru), vairogdziedzera un mutes dobuma ļaundabīgajiem audzējiem, it īpaši vīriešiem jaunākā vecumā. Turpretī mirstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ČAES avārijas seku likvidētājiem bija zemāka nekā populācijā visās vecuma grupās, kas liecina par efektīvu medicīnisku aprūpi. Kopumā noskaidrots, ka jonizējošās radiācijas ilgstoša iedarbība var modificēt un paātrināt novecošanas procesus cilvēka organismā.
Translated title of the contributionThe Aging Aspects of Humans Protractedly Exposed to Ionizing Radiation
Original languageLatvian
Supervisors/Advisors
  • Eglīte, Maija, First/Primary/Lead supervisor
  • Kurjāne, Nataļja, Second/Co-supervisor
Place of PublicationRīga
Publisher
DOIs
Publication statusPublished - 2013

Keywords*

  • Doctoral thesis

Field of Science*

  • 3.3 Health sciences
  • 3.2 Clinical medicine

Publication Type*

  • 4. Doctoral Thesis

Cite this