Tiešo perorālo antikoagulantu terapijas drošuma aspektu novērtējums pacientiem ar ātriju fibrilāciju

Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viens no galvenajiem insulta, sirds mazspējas un aritmijas izraisītas mirstības cēloņiem, un paredzams, ka līdz 2030. gadam Eiropā ar to sirgs līdz pat 17 miljoniem cilvēku. Tiešie perorālie antikoagulanti (TPOAK) – rivaroksabāns, dabigatrāns, edoksabāns un apiksabāns – pēdējās desmitgades laikā ir kļuvuši par pirmās izvēles līdzekļiem trombemboliju profilaksei pacientiem ar ĀF, jo tiem raksturīga labvēlīgāka efektivitātes/drošuma attiecība un nav vajadzīga rutīnas koagulācijas kontrole. Zāļu terapijas mērķis ir būt drošai un efektīvai, tomēr jau ir novērots, ka asiņošanas riski ir lielāki pacientiem ar augstāku TPOAK koncentrāciju asinīs. Apkopojot izaicinājumus, secināms, ka pilnvērtīgai TPOAK terapijas drošuma aspektu izpētei ir nepieciešams daudzpusīgs pētījumu kopums. Promocijas darbā visaptveroši izvērtēti TPOAK terapijas drošuma aspekti pacientiem ar ĀF, balstoties uz administratīviem, laboratoriskiem un klīniskiem datiem. Darbā tika analizēti TPOAK recepšu dati Nacionālā veselības dienesta (NVD) datubāzē, apzinātas iespējamās medicīniskās kļūdas, aprēķināta pacientu līdzestība ilgtermiņa terapijai pēc realizētu recepšu datiem, noskaidroti piemēroti TPOAK saturošu asins paraugu uzglabāšanas apstākļi hromogēnisko testu pieejamības uzlabošanai, noteiktas TPOAK koncentrācijas un identificēti iespējamie to ietekmējošie faktori, kā arī novērtēta šo testu praktiska lietderība klīniskajā praksē. Recepšu izrakstīšanas tendences ir ievērojami mainījušās kopš 2018. gada, ko ietekmējušas normatīvo aktu izmaiņas – notikusi pāreja uz obligātu starptautisko nepatentēto nosaukumu lietošanu. Terapijas maiņas starp dažādiem TPOAK pacientiem bija salīdzinoši retas, kas norāda uz zināmu stabilitāti, klīnisko inerci vai apmierinātību ar sākotnēji izvēlētajām TPOAK shēmām. Medicīniskās kļūdas recepšu izrakstīšanā un zāļu izsniegšanā kompensācijas sistēmā pastāvēja, bet veidoja mazāk nekā 0,1 %. Tikai mazāk nekā puse TPOAK lietotāju sasniedza nepieciešamo līdzestības līmeni virs 80 %, t. i., nodrošinot zāļu pieejamību vismaz 80 % dienu analizētajā periodā. Rezultāti liecina, ka hromogēnisko analīžu veikšanai asins paraugi ir transportējami kā ledusskapī uzglabātas pilnas asinis vai kā plazma, kas ir piemērota uzglabāšanai gan ledusskapja, gan saldētavas temperatūrā. Gandrīz vienai trešdaļai pacientu ar ĀF pirms plānveida elektriskās kardioversijas tika konstatēta TPOAK koncentrācija, kas pārsniedza literatūrā aprakstītās maksimālās koncentrācijas. Atkārtoti mērījumi iepriekš noteiktos laika punktos edoksabāna 30 mg lietotājiem atklāja ievērojamu interindividuālu un intraindividuālu koncentrāciju variabilitāti, kas ierobežo hromogēnisko testu praktisko pielietojamību klīniskajā praksē. Koncentrāciju variācijas ietekmēja ķermeņa masa, nieru filtrācijas traucējumi un amiodarona lietošana. Apkopotie rezultāti apliecina nepieciešamību uzlabot TPOAK terapijas drošuma uzraudzību, stiprināt pacientu līdzestību zāļu terapijai un veicināt personalizētas pacienta aprūpes attīstību Latvijā.