Vakcinācijas nodomu prognozējošie faktori pieaugušajiem Latvijā Veselības pārliecības modeļa ietvaros COVID-19 pandēmijas laikā

Maģistra darba mērķis bija izpētīt vakcinācijas nodomu prognozējošos faktorus pieaugušajiem Latvijā Veselības pārliecības modeļa ietvaros COVID-19 pandēmijas laikā. Veselības pārliecības modelis (Rosenstock, 1974), ir viens no visefektīvākajiem teorētiskajiem modeļiem veselības uzvedības pētniecības jomā (Karl et al., 2021), tas ir plaši izmantots un veiksmīgi prognozē virkni veselības uzvedību, tostarp, vakcināciju (Lau et al., 2020; Mahmud et al., 2021; Seangpraw et al., 2022). Galvenais izvirzītais pētījuma jautājums: kādas Veselības pārliecības modeli veidojošās komponentes (uztvertie draudi, uztvertie ieguvumi, uztvertie šķēršļi un rīcību veicinošie stimuli) prognozē vakcinācijas nodomu pieaugušajiem Latvijā COVID-19 pandēmijas laikā? Izlasi veidoja 539 respondenti (52,9% vīrieši), vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 45,35, SD = 15,70), kuri nebija vakcinēti pret COVID-19 no reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju izlases (N=1017) pēc administratīvi teritoriālā dalījuma no pētījuma projekta VPP INTERFRMAE-LV. Instrumentārijs: Sociāldemogrāfiskā anketa; COVID-19 Riska novērtējuma skala (Jaspal et al., 2020); Vakcinēšanās motīvi (Rzymski et al., 2021); Bailes no vakcinācijas (Rzymski et al., 2021); COVID-19 pieredze, Vakcinācijas nodoms. Dati tika ievākti 2021. gada septembrī, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Datus ievāca pētījumu centrs SKDS. Daudzfaktoru lineārā regresiju analīze uzrādīja, ka izglītības līmenis, uztvertie draudi kā riska novērtējums, uztvertie ieguvumi kā motīvi vakcinēties (varētu ceļot/apmeklēt pasākumus; jo tas man bija/ir nepieciešams), uztvertie šķēršļi kā bailes no vakcinācijas (pārliecība, ka vakcinācija neradīs būtiskas sekas un blakusparādības), un rīcību veicinošie stimuli kā COVID-19 pieredze, ļauj prognozēt vakcinācijas nodomu (R2 = 0,32, F (10,527) = 25,70, p < 0,001), izskaidrojot 32% no vakcinācijas nodomu rādītāju variācijas. Rezultāti norāda uz izglītības līmeņa, uztverto draudu, subjektīvo motīvu vakcinēties, pārliecības, ka vakcīna neradīs būtiskas blakusparādības un ilgtermiņa sekas, COVID-19 pieredzes nozīmi COVID-19 vakcinācijas nodomu prognozēšanā nevakcinētu pieaugušo izlasē.