Vides pieejamības problēmas senioru dzīvesvietā Latvijā: projekta INNOVAGE pieredze

Ievads. Pētījumi par veselību un mājokli norāda, ka pieejama mājas vide un tuvākā apkaime
atbalsta ikdienas aktivitātes, mobilitāti un sociālo līdzdalību lielā vecumā un pieejamība var pozitīvi
ietekmēt veselīgas dzīves ilgumu. Viens no INNOVAGE (2012–2015) projekta uzdevumiem bija radīt
IT rīku, kas potenciāli varētu palīdzēt senioriem kļūt par aktīviem partneriem mājokļa piedāvājuma
izvēlē, un seniori varētu aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā par savu mājokli un aprūpi.
Darba mērķis, materiāls un metodes. Apzināt senioru viedokļus par raksturīgākajām vides
pieejamības problēmām dzīvesvietā. Pētījums tika veikts divos etapos: 1) pētniecības ciklā 4 grupu
diskusijās, kur piedalījās 8 seniori un eksperti vides pieejamības un mājokļu nodrošināšanas jomā;
2) lietotnes prototipa izmēģinājumā, kur piedalījās 10 seniori un kas notika divās individuālās sesijās
ar katru dalībnieku pēc strukturēta plāna un grupas diskusijā. Dalībnieku atlases kritēriji: atšķirīgs
ģimenes stāvoklis un funkcionālās spējas, dzīvesvieta Rīgas pilsētā. Analizēti pētniecības cikla diskusiju pieraksti un lietotnes izmēģinājuma audioieraksti.
Rezultāti. Par mājokļa vides barjerām seniori bieži sāk domāt novēloti, pasliktinoties funkcionālajām spējām. Visbiežāk vides pieejamības problēmas sastopamas higiēnas telpās, virtuvē un
mājokļa ieejā. Neskatoties uz vides barjerām un funkcionāliem ierobežojumiem, seniori paliek dzīvot
savos mājokļos, jo Latvijā nav izveidota sistēma un nav iesakņojušās tradīcijas, kas nodrošinātu senioriem mājokļa maiņas, pielāgošanas pakalpojumus un politiku nekustamo īpašumu jomā. Vides pielāgošana par pašvaldības līdzekļiem ir pieejama tikai personām ar invaliditāti un tikai personām, kuras
lieto riteņkrēslu, pārējo personu vajadzības netiek apmierinātas. Vides pielāgošana senioriem tiek
aizstāta ar aprūpes pakalpojumiem, tādējādi apmierinot arī senioru socializācijas vajadzības.
Nekustamo īpašumu attīstītāji norāda, ka būvnieki izvēlas izmaksu ziņā lētākus risinājumus,
kas ne vienmēr būs labākais un pieejamākais risinājums ilgtermiņā. Vanna kā standarts higiēnas
telpās ir lētāks risinājums būvniecībā, bet personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kā arī gados
veciem cilvēkiem tas bieži vien ir vides šķērslis, kas ierobežo nodarbes veikšanu un rada kritiena
riskus. Sabiedrībā ir izveidojušies stereotipi, ka vannas lietošana izmaksu ziņā ir ekonomiskāks risinājums nekā dušas lietošana, kas kalpo kā arguments, lai saglabātu vannu higiēnas telpā. Sabiedrībā
ir arī aizspriedumi par mājokļa izvēli pirmajā stāvā; izpratne par priekšrocībām dzīvošanai pirmajā
stāvā rodas tikai tad, kad ir iegūta dzīvā ķermeņa pieredze, kas saistīta ar izkļūšanu no mājokļa.
Secinājumi. Cieši sadarbojoties ar potenciālajiem lietotājiem un ekspertiem, pētnieki labāk
izprata senioru vajadzības un viedokli par vides pieejamību dzīvesvietā. Seniori atzīst, ka viņiem
trūkst zināšanu, izpratnes un pieredzes par mājokļa pielāgošanas jautājumiem, tomēr norāda, ka
vides piemērotība plašākā kontekstā, iekļaujot tuvējo apkārtni un pakalpojumus, ir būtiska. Lai arī
mājoklī bija vides pieejamības problēmas, senioru vērtējums par lietojamību savās mājās kopumā bija
augsts. Seniori atzinīgi vērtēja diskusijās iegūto informāciju par mājokļa vides problēmu risinājumiem.
Diskusijas parādīja, ka nepieciešama sabiedrības izglītošana (lietotājs, pasūtītājs, izpildītājs) par ērtu
un piemērotu mājokļa vidi, kā arī mājokļa funkcionalitāti ilgtermiņā, apsverot personas un vides
mijiedarbību dažādos dzīves ciklos nākotnē.